問題一覧
1
Aneirisma
Lokāla dilatācija vai plānas un novājinātas artērijas izvirzīšanās, īpaši lielās, elastīgās artērijas
2
Ateroskleroze
Iekšējā un vidējā slānī nogulsnējas lipīdi (ateroma), kalcijas, veidojas fibrozie audi, lielākoties elastīgās un muskulārās artērijās, kas noved pie lūmena sašaurināšanās, ulcerācijas, trombozes, hemorāģijām vai aneirismām.
3
Aneirisma celoni
idiopatisks, vara deficits cukam, Bojājums, ko radījis parazīts Spirocerca lupi suņiem vai Strongylus vulgaris zirgiem;
4
Dissecting aneurysm
aortas sieniņas iekšējā slāņa (tunica intima) plīsuma vai izčūlojuma gadījumā asinis no aortas lūmena nonāk aortas sieniņas vidējā slānī (tunica media).
5
Arteriala hipertrofija
asinsvada sienas biezuma palielināšanās pamatā tunica media gludo muskuļšūnu hipertrofijas, daļēji arī hiperplāzijas dēļ, lielākoties skarot muskulārās artērijas.
6
Arterioskleroze
Iekšējā slāņa fibroze lielajās elastīgajās artērijās kā hroniska deģeneratīva un proliferatīva reakcija asinsvada sienā.
7
Ko izraisa arterioskleroze
elestitātes samazināšanos
8
Arterioskleroze morfologiski
nedaudz piepaceltas, blīvas, baltas plāksnes
9
Arterioskleroze histologiski
tunica intima uzbiezināta ar mukopolisaharīdu nogulsnēm un vēlākos attīstības posmos gludo muskuļšūnu proliferācija tunica media un fibrozo saistaudu infiltrācija iekšējā slānī. Iekšējā elastīgā plātnītne sadalīta, fragmentēta.
10
Ateroskleroze histologiski
lipīdu lodītes gludās muskuļšūnu un makrofāgu citoplazmā tunica media un tunica intima. Dažos gadījumos var rasties nekroze un fibroze.
11
Arteroskleroze morfologiski
artērijas ir izteikti biezas, blīvas un dzelteni baltas.
12
Aterosklerozes celoni
bariba ar augstu holesterina daudzumu, hipotiriodisms un cukura diabets suniem
13
Arteriala mediala kalcifikacija
Tunica media mineralizācija, kopā ar endokarda mineralizāciju, sastopama gan elastīgajās, gan muskulārajās artērijās.
14
Arteriala mediala kalcifikacija morfologiski
artērijas ir kā cietas, blīvas, caurules, ar baltām, cietām plāksnēm iekšējā virsmā.
15
Arteriala mediala kalcifikacija histologiski
elastīgās artērijas – izteikti bazofīlu graudiņu nogulsnes (minerālvielas) uz tunica media elastīgajām šķiedrām; muskulārajās artērijās – mineralizācija kā noslēgts riņķis tunica media. Siderokalcinoze (t.s. dzelzs riņķi) – dzelts un kalcija sāļu nogulsnes
16
Arterialas mediala kalcifikacija celoni
kalcinogeno augu toksikozes, d vit toksicitate, nieru mazspeja, novardzinosas slimibas
17
Celoni fibrionida nekroze av
endotēlija bojājums daudzu akūtu deģeneratīvu un iekaisuma slimību gadījumos; urēmija un hipertensija suņiem.
18
Pie ka var novest fibrionidas nekroze
hemoragijas , tuskas
19
Kas uzkrajas av siena fibrionidas nekrozes gadijuma
seruma proteini
20
Ko izraisa hialina degeneracija, fibrionida nekroze un amiloidoze
miokarda infarktus
21
Kados kadijumos cukam attistas fibrionida nekroze
selena un e vit trukums, tuskas slimiba, cerebrospinala angiopatija, cuku cirkovirusiala II vaskolopatija, organiska dzivsudraba toksikoze
22
Ko var izraisit omphalophlebitis
septicemiju, strutojosu poliartritu, aknu abscesus, nabas abscesus
23
Hemangiosarkoma
laundabigs endotelija audzejs
24
Ko var izraisit hemangiosarkomas plisums
hemoperikardu, sirds tamponadi
25
Kas ir omphalophlebitis
nabas venas iekaisums
26
Jugularas venas tromboflebits palielanas gadijumos ja
hiporoteniemija, salmoneloze, endotoksemija, resnas zarnas slimibas
27
Kas seko pēc miokarda embola koronarajas arterijas
infarkts, sirds mazspeja
28
Miokarda trombozes un embolisma celoni
ateroskleroze, arterioskleroze, periarterīts, multifokāli intramurāli infarkti
29
Akūts infarkts
pilnīga artērijas nos[rostošanās, kas izraisa tūlītēju infarktu
30
Hronisks infarkts
Rētaudu veidošanās
31
Subakuts infarkts
Apkārtējos audos hiperēmija un iekaisuma šūnu infiltrācija.
32
Akuts infarkts makroskopiski
lokāli bāli, pelēki laukumi miokardā
33
Hronisks infarkts makroskopiski
lokāls, pelēks laukums ar blīvāku konsistenci.
34
Subakuts infarkts makroskopiski
tumši sarkana josla ap infarkta vietu.
35
Akuts infarks histologiski
nekrotiski kardiomiocīti, +/- eritrocīti.
36
Subakuts infarkts histologiski
eritrocītu un leikocītu infiltrācija gan infarkta vietā, gan ap to.
37
Hronisks infarkts histologiski
fibrozie saistaudi infarkta vietā.
38
Miokarda atrofija
miokarda un kardiomiocītu samazināšanās to platumā.
39
Miokarda atrifija celoni
mazkustigiem dzivniekiem, novajesana, hroniskas sirds mazspejas dekompensacija
40
Ar ko ir saistita miokarda atrofija
dilataciju
41
Akuta dilatacija
pēkšņa tilpuma pārslodze. Sākotnēji miokarda dilatācija ir kā atbildes reakciju uz palielinātu pārslodzi (diastolisko tilpumu/ pirmslodzi), jo miofibrillu iestiepšanās var palielināt miokarda kontrakciju stiprumu un palielināt izsviesto asiņu daudzumu un sirds minūtes tilpumu
42
Miokarda hipertrofija
palielināta sirds masa, palielinātu sirds muskuļa šūnu izmēru dēļ (kardiomiocīti palielinās to platumā/ garumā).
43
Miokarda hipertrofijas celoni
treneti dzivnieki, sirds parslodze, kaki ar hipertireodismu
44
Koncentrsika sirds hipertrofija
biezas sienas un samazināts kambaru dobums, saistīts ar spiediena pārslodzi, sarkomēri veidojās pamatā paralēli viens otram kardiomiocītu gareniskajai asij , palielinās muskuļšķiedras biezums., valvularas stenozes gadijuma
45
pagarinās muskuļšķiedras garums., valvulārās insuficiences, jauni sarkomēri veidojās viens aiz otra, saistīts ar tilpuma pārslodzi, sienas biezums ir normāls vai nedaudz pat samazinātas un kambara tilpums palielināts
46
Labas puses sirds hipertrofija
sirds palielināta tās pamatnē;
47
Biventrikulara sirds hipertrofija
sirds apala
48
Kreisas puses sirds hipertrofija
sirds forma pagarināta;
49
Miokarda histologija hipertrofijas gadijuma
Kardiomiocīti palielinās sakarā ar sarkomēru palielināšanos un mitohondrija skaita pieaugumu, Daži kodoli (bultas) var būt palielināti, Miokarda muskuļšķiedras izvietotas nesakārtoti;, Palielināts fibrocītu un kolagēna daudzums (fibroze)
50
Labā kambara hipertrofija
pulmonālā stenoze, pulmonālā hipertensija
51
Biventrikulara hipertrofija
Fallota tetraloģija
52
Kreisa kambara hipertrofija
subaortas stenoze, sistēmiskā hipertensija
53
Kam raksturiga hipertrofiskā kardiomiopatija
kakiem
54
Ar ko raksturojas hipertrofika kardiomiopatija
Parasti kreisā kambara hipertrofija ar samazinātu kreisā kambara tilpumu, kreisā priekškambara dilatāciju vai hipertrofiju.
55
Ko var izraisit hipertrofiksa kardiomiopatija
plausu tuska un vai pleiras efuzija
56
Kas var attistities kakiem ar hipertrofo kardiomiopatiju
sedlu trombs
57
Dilatacijas kardiomiopatija
Parasti kā biventrikulāra dilatācija
58
Dilatacijas kardiomiopatija
Saistīta ar samazinātu sistolisko funkciju, aritmijām, sastrēguma sirds mazspējas attīstību, pēkšņu nāvi.
59
Kam raksturiga dilatacijas kardiomiopatija
suniem, liellopiem, kakiem
60
DCM suniem makroskopiski
sirds apaļa, kameru tilpums palielināts, ar palielinātām AV atverēm, papilārie muskuļi var būt plakani, atrofiski.
61
DCM suņiem histologiski
plānas, viļņainas muskuļšķiedras, tauku infiltrācija vai kardiomiocītu nekroze, infarkti, fibroze, miocītu vakuolizācija, un koronāro artēriju hiperplāzija. Miocīti attālināti viens no otra ar tušu telpu (tūskas šķidrums), un nelielā daudzumā iekaisuma šūnu infiltrātiem.
62
DCM liellopiem histologiski
nekroze, kardiomiocītu zudums un aizvietošana ar fibroziem saistaudiem (fibrozi), tauku šūnām.
63
DCM liellopiem makroskopiski
liela sirds ar kambaru izplešanos (parasti abi).
64
Sirds mazspejas pazimes DCM liellopiem
hidroperikards, hidrotoraks, ascits, plausu tuska, aknu, liesas asins staze
65
Kas var sekot pèc endomiokarda
restriktīvà kardiomiopatija
66
Pie ka noved restriktiva kardiomiopatija
diastoliskas mazspejas
67
Ar ko raksturojas restriktiva kardiomiopatija
samazinātu miokarda elastību izstiepties
68
Restriktivas kardiomiopatijas celoni
Sekundāri pie asiņu turbulences kambaros;, Seko pēc endomiokardīta;, Iedzimta endokardiāla fibroelastoze
69
Restriktiva kardiomiopatija makroskopiski
izteikta endokarda uzbiezināšanās, kreisā priekškambara palielinasanas ka rezultats asinu traucetai iepludei kambari, kreisais kambaris ir uzbiezinats, tilpums var but samazinats
70
Restriktīvā kardiomiopātija histologiski
fibrozo saistaudu pavedieni miokardā; ja ir skarts arī endokards, tad smaga endokarda fibroze un granulācijas audu saviešanās, tuvumā esošajā miokardā var būt histiocītu, limfocītu, plazmas šūnu infiltrāti.
71
Aritmogēnā labā kambara kardiomiopātija celoni
autosomali genu defekti
72
Aritmogēnā labā kambara kardiomiopātija
Raksturojās ar kambaru aritmiju, pamatā saistībā ar Hisa kūlīša kreisās kājiņas blokādi.
73
Aritmogēnā labā kambara kardiomiopātija makroskopiski
palielinats sirds labais kambaris
74
Aritmogēnā labā kambara kardiomiopātija histologiski
labā kambara kardiomiocītu vietas aizvietotas ar tauku šūnām un fibroziem saistaudiem.
75
Sekundaru kardiomiopatiju var izraisit
taurīna trūkums kaķiem, karnitīna trūkums suņiem
76
Miokarda lipofuscinoze makroskopiskas
sirds brūna; dzīvniekiem ar kaheksiju – arī miokarda atrofija, epikarda tauku serozā atrofija.
77
Miokarda lipofuscinoze histologiski
dzelteni brūnu granulu sakopojumi pie miocītu kodola (membranozu un amorfu struktūru atlieku («reziduālo ķermenīšu») intralizosomāla akumulācija).
78
Miokarda taukainā deģenerācija
lipīda pilienu akumulācijas sirds miocītu sarkoplazmā.
79
Kas var izraisīt miokarda taukaino değenerāciju
smaga anēmija, toksēmija, vara deficìts
80
Miokarda taukainā deģenerācija makroskopiski
miokardam dzeltenīga nokrāsa.
81
Miokarda taukainā deģenerācija histologiski
skartajiem miocītiem dažāda izmēra pilieni, kas redzami kā tukšas vakuolas parafīna bloku griezumos (H&E krāsojums)
82
Miokarda miocitolīze
miofibrillu izšķīšana dažādās smaguma pakāpēs.
83
Miokarda miocitolīze cēloņi
furazolidona kardiotoksicitāte putniem, K deficīts žurkām
84
Miocitolīze ir
subletāla
85
Miokarda miocitolīze
skartajām muskuļu šķiedrām ir gaiši eozinofīla sarkoplazma un šķērssvītrojums zudis.
86
Miokarda hidropiskā deģenerācija
sirds miocīti ir pietūkuši ar gaišu sarkoplazmu un vakuolizāciju.
87
Miokarda hidropiskā deģenerācija
Plaša kardiomiocītu sarkoplazmas vakuolizācija.
88
Miokarda hidropiskā deģenerācija celoņi
ilgstoša antraciklīnu lietošana
89
Pie kā var novest miokarda hidropiskā değenerācija
sirds dilatācija, ascits, hroniska asins staze organos
90
Miokarda tauku infiltrācija
Palielināts tauku šūnu (lipocītu) daudzums starp miokarda šķiedrām.
91
Miokarda tauku infiltrācija histologiski
miokardā neregulāri slāņi ar tauku šūnu infiltrātiem starp normālām sirds muskuļa šķiedrām.
92
Miokarda apoptoze attistas
liela daudzuma brīvo radikāļu gadījumos.
93
parasti pavada iekaisuma reakcija un tālāk seko fibroze.
nekroze
94
Miokarda nekroze celoni
selena un e vit trukums, toksikozes, cns ievainojumi un traumas, isemija, iekaisums, neoplazijas
95
Baltmuskulu slimibu izraisa
e vit un selena trukums
96
E vit un selena trukums uztura miopatijas gadijuma skar
gan sirds gan skeleta musk
97
Selēns
būtisks antioksidantu selenoproteīnu elements
98
E vitamins
antioksidants, kas atrodas šūnas apvalku lipīdu slānī.
99
No ka e vit un selens aizsarga sunu membranu
brīvo radikāļu radītiem bojājumiem.
100
Ko izraisa brivo radikalu bojajums e vit un selena gadijuma
celulārās integritātes zudumu un šūnas bojājumu.