暗記メーカー
ログイン
asinsvadi
  • Eliza Stauza

  • 問題数 100 • 5/29/2024

    記憶度

    完璧

    15

    覚えた

    35

    うろ覚え

    0

    苦手

    0

    未解答

    0

    アカウント登録して、解答結果を保存しよう

    問題一覧

  • 1

    Aneirisma

    Lokāla dilatācija vai plānas un novājinātas artērijas izvirzīšanās, īpaši lielās, elastīgās artērijas

  • 2

    Ateroskleroze

    Iekšējā un vidējā slānī nogulsnējas lipīdi (ateroma), kalcijas, veidojas fibrozie audi, lielākoties elastīgās un muskulārās artērijās, kas noved pie lūmena sašaurināšanās, ulcerācijas, trombozes, hemorāģijām vai aneirismām.

  • 3

    Aneirisma celoni

    idiopatisks, vara deficits cukam, Bojājums, ko radījis parazīts Spirocerca lupi suņiem vai Strongylus vulgaris zirgiem;

  • 4

    Dissecting aneurysm

    aortas sieniņas iekšējā slāņa (tunica intima) plīsuma vai izčūlojuma gadījumā asinis no aortas lūmena nonāk aortas sieniņas vidējā slānī (tunica media).

  • 5

    Arteriala hipertrofija

    asinsvada sienas biezuma palielināšanās pamatā tunica media gludo muskuļšūnu hipertrofijas, daļēji arī hiperplāzijas dēļ, lielākoties skarot muskulārās artērijas.

  • 6

    Arterioskleroze

    Iekšējā slāņa fibroze lielajās elastīgajās artērijās kā hroniska deģeneratīva un proliferatīva reakcija asinsvada sienā.

  • 7

    Ko izraisa arterioskleroze

    elestitātes samazināšanos

  • 8

    Arterioskleroze morfologiski

    nedaudz piepaceltas, blīvas, baltas plāksnes

  • 9

    Arterioskleroze histologiski

    tunica intima uzbiezināta ar mukopolisaharīdu nogulsnēm un vēlākos attīstības posmos gludo muskuļšūnu proliferācija tunica media un fibrozo saistaudu infiltrācija iekšējā slānī. Iekšējā elastīgā plātnītne sadalīta, fragmentēta.

  • 10

    Ateroskleroze histologiski

    lipīdu lodītes gludās muskuļšūnu un makrofāgu citoplazmā tunica media un tunica intima. Dažos gadījumos var rasties nekroze un fibroze.

  • 11

    Arteroskleroze morfologiski

    artērijas ir izteikti biezas, blīvas un dzelteni baltas.

  • 12

    Aterosklerozes celoni

    bariba ar augstu holesterina daudzumu, hipotiriodisms un cukura diabets suniem

  • 13

    Arteriala mediala kalcifikacija

    Tunica media mineralizācija, kopā ar endokarda mineralizāciju, sastopama gan elastīgajās, gan muskulārajās artērijās.

  • 14

    Arteriala mediala kalcifikacija morfologiski

    artērijas ir kā cietas, blīvas, caurules, ar baltām, cietām plāksnēm iekšējā virsmā.

  • 15

    Arteriala mediala kalcifikacija histologiski

    elastīgās artērijas – izteikti bazofīlu graudiņu nogulsnes (minerālvielas) uz tunica media elastīgajām šķiedrām; muskulārajās artērijās – mineralizācija kā noslēgts riņķis tunica media. Siderokalcinoze (t.s. dzelzs riņķi) – dzelts un kalcija sāļu nogulsnes

  • 16

    Arterialas mediala kalcifikacija celoni

    kalcinogeno augu toksikozes, d vit toksicitate, nieru mazspeja, novardzinosas slimibas

  • 17

    Celoni fibrionida nekroze av

    endotēlija bojājums daudzu akūtu deģeneratīvu un iekaisuma slimību gadījumos; urēmija un hipertensija suņiem.

  • 18

    Pie ka var novest fibrionidas nekroze

    hemoragijas , tuskas

  • 19

    Kas uzkrajas av siena fibrionidas nekrozes gadijuma

    seruma proteini

  • 20

    Ko izraisa hialina degeneracija, fibrionida nekroze un amiloidoze

    miokarda infarktus

  • 21

    Kados kadijumos cukam attistas fibrionida nekroze

    selena un e vit trukums, tuskas slimiba, cerebrospinala angiopatija, cuku cirkovirusiala II vaskolopatija, organiska dzivsudraba toksikoze

  • 22

    Ko var izraisit omphalophlebitis

    septicemiju, strutojosu poliartritu, aknu abscesus, nabas abscesus

  • 23

    Hemangiosarkoma

    laundabigs endotelija audzejs

  • 24

    Ko var izraisit hemangiosarkomas plisums

    hemoperikardu, sirds tamponadi

  • 25

    Kas ir omphalophlebitis

    nabas venas iekaisums

  • 26

    Jugularas venas tromboflebits palielanas gadijumos ja

    hiporoteniemija, salmoneloze, endotoksemija, resnas zarnas slimibas

  • 27

    Kas seko pēc miokarda embola koronarajas arterijas

    infarkts, sirds mazspeja

  • 28

    Miokarda trombozes un embolisma celoni

    ateroskleroze, arterioskleroze, periarterīts, multifokāli intramurāli infarkti

  • 29

    Akūts infarkts

    pilnīga artērijas nos[rostošanās, kas izraisa tūlītēju infarktu

  • 30

    Hronisks infarkts

    Rētaudu veidošanās

  • 31

    Subakuts infarkts

    Apkārtējos audos hiperēmija un iekaisuma šūnu infiltrācija.

  • 32

    Akuts infarkts makroskopiski

    lokāli bāli, pelēki laukumi miokardā

  • 33

    Hronisks infarkts makroskopiski

    lokāls, pelēks laukums ar blīvāku konsistenci.

  • 34

    Subakuts infarkts makroskopiski

    tumši sarkana josla ap infarkta vietu.

  • 35

    Akuts infarks histologiski

    nekrotiski kardiomiocīti, +/- eritrocīti.

  • 36

    Subakuts infarkts histologiski

    eritrocītu un leikocītu infiltrācija gan infarkta vietā, gan ap to.

  • 37

    Hronisks infarkts histologiski

    fibrozie saistaudi infarkta vietā.

  • 38

    Miokarda atrofija

    miokarda un kardiomiocītu samazināšanās to platumā.

  • 39

    Miokarda atrifija celoni

    mazkustigiem dzivniekiem, novajesana, hroniskas sirds mazspejas dekompensacija

  • 40

    Ar ko ir saistita miokarda atrofija

    dilataciju

  • 41

    Akuta dilatacija

    pēkšņa tilpuma pārslodze. Sākotnēji miokarda dilatācija ir kā atbildes reakciju uz palielinātu pārslodzi (diastolisko tilpumu/ pirmslodzi), jo miofibrillu iestiepšanās var palielināt miokarda kontrakciju stiprumu un palielināt izsviesto asiņu daudzumu un sirds minūtes tilpumu

  • 42

    Miokarda hipertrofija

    palielināta sirds masa, palielinātu sirds muskuļa šūnu izmēru dēļ (kardiomiocīti palielinās to platumā/ garumā).

  • 43

    Miokarda hipertrofijas celoni

    treneti dzivnieki, sirds parslodze, kaki ar hipertireodismu

  • 44

    Koncentrsika sirds hipertrofija

    biezas sienas un samazināts kambaru dobums, saistīts ar spiediena pārslodzi, sarkomēri veidojās pamatā paralēli viens otram kardiomiocītu gareniskajai asij , palielinās muskuļšķiedras biezums., valvularas stenozes gadijuma

  • 45

    pagarinās muskuļšķiedras garums., valvulārās insuficiences, jauni sarkomēri veidojās viens aiz otra, saistīts ar tilpuma pārslodzi, sienas biezums ir normāls vai nedaudz pat samazinātas un kambara tilpums palielināts

  • 46

    Labas puses sirds hipertrofija

    sirds palielināta tās pamatnē;

  • 47

    Biventrikulara sirds hipertrofija

    sirds apala

  • 48

    Kreisas puses sirds hipertrofija

    sirds forma pagarināta;

  • 49

    Miokarda histologija hipertrofijas gadijuma

    Kardiomiocīti palielinās sakarā ar sarkomēru palielināšanos un mitohondrija skaita pieaugumu, Daži kodoli (bultas) var būt palielināti, Miokarda muskuļšķiedras izvietotas nesakārtoti;, Palielināts fibrocītu un kolagēna daudzums (fibroze)

  • 50

    Labā kambara hipertrofija

    pulmonālā stenoze, pulmonālā hipertensija

  • 51

    Biventrikulara hipertrofija

    Fallota tetraloģija

  • 52

    Kreisa kambara hipertrofija

    subaortas stenoze, sistēmiskā hipertensija

  • 53

    Kam raksturiga hipertrofiskā kardiomiopatija

    kakiem

  • 54

    Ar ko raksturojas hipertrofika kardiomiopatija

    Parasti kreisā kambara hipertrofija ar samazinātu kreisā kambara tilpumu, kreisā priekškambara dilatāciju vai hipertrofiju.

  • 55

    Ko var izraisit hipertrofiksa kardiomiopatija

    plausu tuska un vai pleiras efuzija

  • 56

    Kas var attistities kakiem ar hipertrofo kardiomiopatiju

    sedlu trombs

  • 57

    Dilatacijas kardiomiopatija

    Parasti kā biventrikulāra dilatācija

  • 58

    Dilatacijas kardiomiopatija

    Saistīta ar samazinātu sistolisko funkciju, aritmijām, sastrēguma sirds mazspējas attīstību, pēkšņu nāvi.

  • 59

    Kam raksturiga dilatacijas kardiomiopatija

    suniem, liellopiem, kakiem

  • 60

    DCM suniem makroskopiski

    sirds apaļa, kameru tilpums palielināts, ar palielinātām AV atverēm, papilārie muskuļi var būt plakani, atrofiski.

  • 61

    DCM suņiem histologiski

    plānas, viļņainas muskuļšķiedras, tauku infiltrācija vai kardiomiocītu nekroze, infarkti, fibroze, miocītu vakuolizācija, un koronāro artēriju hiperplāzija. Miocīti attālināti viens no otra ar tušu telpu (tūskas šķidrums), un nelielā daudzumā iekaisuma šūnu infiltrātiem.

  • 62

    DCM liellopiem histologiski

    nekroze, kardiomiocītu zudums un aizvietošana ar fibroziem saistaudiem (fibrozi), tauku šūnām.

  • 63

    DCM liellopiem makroskopiski

    liela sirds ar kambaru izplešanos (parasti abi).

  • 64

    Sirds mazspejas pazimes DCM liellopiem

    hidroperikards, hidrotoraks, ascits, plausu tuska, aknu, liesas asins staze

  • 65

    Kas var sekot pèc endomiokarda

    restriktīvà kardiomiopatija

  • 66

    Pie ka noved restriktiva kardiomiopatija

    diastoliskas mazspejas

  • 67

    Ar ko raksturojas restriktiva kardiomiopatija

    samazinātu miokarda elastību izstiepties

  • 68

    Restriktivas kardiomiopatijas celoni

    Sekundāri pie asiņu turbulences kambaros;, Seko pēc endomiokardīta;, Iedzimta endokardiāla fibroelastoze

  • 69

    Restriktiva kardiomiopatija makroskopiski

    izteikta endokarda uzbiezināšanās, kreisā priekškambara palielinasanas ka rezultats asinu traucetai iepludei kambari, kreisais kambaris ir uzbiezinats, tilpums var but samazinats

  • 70

    Restriktīvā kardiomiopātija histologiski

    fibrozo saistaudu pavedieni miokardā; ja ir skarts arī endokards, tad smaga endokarda fibroze un granulācijas audu saviešanās, tuvumā esošajā miokardā var būt histiocītu, limfocītu, plazmas šūnu infiltrāti.

  • 71

    Aritmogēnā labā kambara kardiomiopātija celoni

    autosomali genu defekti

  • 72

    Aritmogēnā labā kambara kardiomiopātija

    Raksturojās ar kambaru aritmiju, pamatā saistībā ar Hisa kūlīša kreisās kājiņas blokādi.

  • 73

    Aritmogēnā labā kambara kardiomiopātija makroskopiski

    palielinats sirds labais kambaris

  • 74

    Aritmogēnā labā kambara kardiomiopātija histologiski

    labā kambara kardiomiocītu vietas aizvietotas ar tauku šūnām un fibroziem saistaudiem.

  • 75

    Sekundaru kardiomiopatiju var izraisit

    taurīna trūkums kaķiem, karnitīna trūkums suņiem

  • 76

    Miokarda lipofuscinoze makroskopiskas

    sirds brūna; dzīvniekiem ar kaheksiju – arī miokarda atrofija, epikarda tauku serozā atrofija.

  • 77

    Miokarda lipofuscinoze histologiski

    dzelteni brūnu granulu sakopojumi pie miocītu kodola (membranozu un amorfu struktūru atlieku («reziduālo ķermenīšu») intralizosomāla akumulācija).

  • 78

    Miokarda taukainā deģenerācija

    lipīda pilienu akumulācijas sirds miocītu sarkoplazmā.

  • 79

    Kas var izraisīt miokarda taukaino değenerāciju

    smaga anēmija, toksēmija, vara deficìts

  • 80

    Miokarda taukainā deģenerācija makroskopiski

    miokardam dzeltenīga nokrāsa.

  • 81

    Miokarda taukainā deģenerācija histologiski

    skartajiem miocītiem dažāda izmēra pilieni, kas redzami kā tukšas vakuolas parafīna bloku griezumos (H&E krāsojums)

  • 82

    Miokarda miocitolīze

    miofibrillu izšķīšana dažādās smaguma pakāpēs.

  • 83

    Miokarda miocitolīze cēloņi

    furazolidona kardiotoksicitāte putniem, K deficīts žurkām

  • 84

    Miocitolīze ir

    subletāla

  • 85

    Miokarda miocitolīze

    skartajām muskuļu šķiedrām ir gaiši eozinofīla sarkoplazma un šķērssvītrojums zudis.

  • 86

    Miokarda hidropiskā deģenerācija

    sirds miocīti ir pietūkuši ar gaišu sarkoplazmu un vakuolizāciju.

  • 87

    Miokarda hidropiskā deģenerācija

    Plaša kardiomiocītu sarkoplazmas vakuolizācija.

  • 88

    Miokarda hidropiskā deģenerācija celoņi

    ilgstoša antraciklīnu lietošana

  • 89

    Pie kā var novest miokarda hidropiskā değenerācija

    sirds dilatācija, ascits, hroniska asins staze organos

  • 90

    Miokarda tauku infiltrācija

    Palielināts tauku šūnu (lipocītu) daudzums starp miokarda šķiedrām.

  • 91

    Miokarda tauku infiltrācija histologiski

    miokardā neregulāri slāņi ar tauku šūnu infiltrātiem starp normālām sirds muskuļa šķiedrām.

  • 92

    Miokarda apoptoze attistas

    liela daudzuma brīvo radikāļu gadījumos.

  • 93

    parasti pavada iekaisuma reakcija un tālāk seko fibroze.

    nekroze

  • 94

    Miokarda nekroze celoni

    selena un e vit trukums, toksikozes, cns ievainojumi un traumas, isemija, iekaisums, neoplazijas

  • 95

    Baltmuskulu slimibu izraisa

    e vit un selena trukums

  • 96

    E vit un selena trukums uztura miopatijas gadijuma skar

    gan sirds gan skeleta musk

  • 97

    Selēns

    būtisks antioksidantu selenoproteīnu elements

  • 98

    E vitamins

    antioksidants, kas atrodas šūnas apvalku lipīdu slānī.

  • 99

    No ka e vit un selens aizsarga sunu membranu

    brīvo radikāļu radītiem bojājumiem.

  • 100

    Ko izraisa brivo radikalu bojajums e vit un selena gadijuma

    celulārās integritātes zudumu un šūnas bojājumu.