問題一覧
1
Osteopenia
kaulaudu vielmaiņas traucējumu radīts samazināts kaulaudu daudzums
2
Osteoporosis
kaulaudu atrofija
3
kaulu porainība, kad kaulaudu noārdīšanās ir izteiktāka par kaulaudu veidošanos
osteoporze
4
Osteoporoze
kaula forma normāla, blīvā kaulviela sašaurinās, trabēkulas izzūd (kauls porains), kauli trausli, predisponēti lūzumiem.
5
Osteoporezi var izraisit
kusinga sindrom, hipertiriodims
6
kaulu mīkstums, kad nenotiek pietiekama osteoīda mineralizācija
osteomalacija
7
Osteomalaciju var izraisit
fosfora, D vitamīna trūkums, ilgstoša nesabalancēta Ca:P attiecība barībā
8
kauli lokāmi, trausli, gūžas kauli sašaurināti, mugurkaula deformācijas
osteomalacija
9
īsto kaulaudu aizvietošana ar osteoīdiem (kaulaudiem līdzīgiem, neīstajiem kaulaudiem) audiem, skrimšļaudiem un fibroziem saistaudiem sakarā ar osteoklastu aktivizēšanos un paaugstinātu kaulaudu izšķīšanu
osteofibroze
10
Osteofibrozi var izraisit
Primārais hiperparatireoidisms, sekundārais hiperparatireoidisms
11
Osteofibroze morfologija
Izteiktākās izmaiņas ir noslogotākajos kaulos, Kauli mīksti, viegli griežami, palielināti, predisponēti lūzumiem., Zobi vaļīgi, viegli izkrīt, Ja Ca un P līmenis asinīs pārāk liels, var būt audu kalcifikācijas visā organismā
12
augošu dzīvnieku hroniska slimība, kas raksturojās ar endohondrālās osifikācijas procesa traucējumiem
rahits
13
Rahita etiologija
minerālvielu, D vitamīna trūkums, cūkām– arī iedzimts enzīma defekts nierēs
14
venozās asinsrites atteces traucējumi (infarkts), spiediena iedarbība (išēmija)
aseptiska kaula nekroze
15
Osteitis
kaula iekaisums
16
kaula iekaisums, ja skarta porainā kaulv
Osteomyelitis
17
kaula iekaisums, ja skarta kaula plēve
Perisostitis
18
Kaula luzumi
fractura
19
lūzušā kaula galu nesaaugšana, izveidojot viltus locītavu, kas savienota ar fibroziem saistaudiem.
pseudoarthrosis
20
Diafize ir
dzeltenas kaulu smadzenes
21
sarkanas kaulu smadzenes ir
epifize
22
Osteopetroze
osteosklerotiskas izmaiņas, kas raksturojas ar to, ka osteoklasti nespēj absorbēt primāros kaulaudus kaula porainajā kaulvielā kā rezultātā porainā kaulviela tiek aizstāta ar mineralizētiem skrimšļaudiem bez trabekulām un kaula dobumiem, kas būtu pildīti ar kaulu smadzenēm.
23
augšanas plātnīte un blīvā kaulviela neizmainīta. Porainā kaulviela blīva, uzbiezināta, ar samazinātu kaulu smadzeņu daudzumu.
osteopetroze
24
osteoblastu funkciju traucējumi – netiek producēts kolagēns un proteīns osteonectīns kā rezultātā attīstās osteopēnija – samazināta kaulu masa
osteogenesis imperfecta
25
periostālā kaula veidošanās traucējumi garajos kaulos, kas attīstās sakarā ar perihondrālās osifikācijas izmaiņām
iedzimtā hiperostoze
26
Iedzimtā hiperostoze
palielināts periostālo kaulaudu daudzums
27
Kraniomandibulārā osteopātija
galvaskausa kaulaudu nevienmērīga sabiezināšanās
28
porainās kaulvielas osteoskleroze, blīvā kaulviela uzbiezināt
kraniomandibulara osteopatija
29
Hobdrodisplazija
kaula augšanas traucējumi garumā sakarā ar epifizārā jeb augšanas skrimšļa bojājumiem.
30
augšanas plātnīte bieza, hondrocītu izvietojums izmainīts. Porainās kaulvielas daudzums samazināts. Blīvas kaulvielas forma un biezums izmainīts.
hondrodisplazija
31
trauma, kairinājums, ķīmisks bojājums, ko izraisa leikocītu izdalīti enzīmi pie iekaisuma.
skrimsla fibrilacija
32
Proteoglikanu zudums var izraisit
skripsla fibrilaciju
33
Skrimsla atluzas var noverot pie
osteohondrozes
34
deģeneratīvas izmaiņas, kam raksturīgs pilnīgs skrimšļa zudums līdz subhondrālajam kaulam.
skrimsla eburnacija
35
agrīnas deģeneratūvas izmaiņas sakarā ar proteoglikānu zudumu, kam raksturīga kolagēna šķiedru sairšana (degradācija), palielināts locītavas ūdens daudzums un locītavu virsma nespodra, dzeltenīga
skrimsla fibrilacija
36
Osteofiti
fibrozo audu hondrifikācija
37
raksturīga pie deģenerācijas un iekaisuma
osteofiti
38
fokāls granulācijas audu sakopojums, kas sāk attīstīties pie sinoviālās membrānas un izplešas līdz locītavas skrimslim.
pannus
39
Bieži novēro pie imūnmediēta artrīta
pannus
40
Pannus izraisa
hondromalaciju
41
Bieži novēro pie hroniskām deģenerātīvajām locītavas slimībām un viegliem hroniskiem artrītiem.
Sinoviālo bārkstiņu hiperplāzija
42
Guzas displazija izraisa
fibrilaciju, eburnaciju, osteofitu veidosanos
43
Skrimšļa nobriešanas un augšanas traucējumu izraisīta patoloģija
osteohondroze
44
ģenētiski pārmantoti faktori, traumas, ātra augšana, epifīzes išēmija, toksikoze, nepareiza ēdināšana (ar enerģiju un proteīniem bagāta barība, liels Ca un P daudzums, nepareiza Ca/P attiecība, A un D vitamīna, Zn trūkums
osteohondroze
45
locītavas displāzijas veids, kam raksturīgas skrimšļa un subhondriālā kaula atlūzas.
Osteochondrosis dissecans
46
Chondrodysplasia
subhondriālo kaulu nekroze, augšanas plātnītes nepilnīga osifikācija un deģenerācija
47
Artropātijas
kaula un skrimšļa atjaunošanās pēc ievainojuma vai saites atraušanās.
48
vairāku locītavu iekaisums
Poliartrīts
49
Akūts viegls fibrinozs artrīts
palielināts sinoviālā šķidruma daudzums ar fibrīna piejaukumu
50
Akūts smags fibrinozs artrīts
daudz fibrīna locītavas dobumā, locītavas skrimšļa virsma normāla
51
Hronsika fibrinoza artrita sekas
osteomielots
52
Samazināta to attīstība, intersticiālā tūska.
miofibrillu hipoplazija
53
miostatīna gēna iedzimtu defekts izraisa
Muskuļšķiedru hiperplāzija
54
progresīvas patoloģiskas muskuļu izmaiņas, kas izraisa muskuļu šķiedru zudumu. trūkst gēns, kas nosaka muskuļu proteīna distrofīna izveidošanos
Muskuļu deģenerācija distrofija
55
iedzimta muskuļu patoloģija ar saistaudu un kaulu periosta osifikāciju, kas nospiež muskuļšķiedras.
Osificējošais miozīts
56
kavēta skeleta muskulatūras atslābšana pēc kontrakcijas.
miotonija
57
muskuļšķiedru deģenerācija ar kavētu muskulatūras atslābšanu pēc kontrakcijas.
miotoniska muskulu distrofija
58
infekcija, vielmaiņas traucējumi, toksīni
muskulu nekroze
59
Muskulu nekroze morfologiski
Muskuļi gaiši, mīkstākas konsistences, +/- cietas konsistences balti perēkļi., Mikroskopiski muskuļu šķiedras palielinātas, tumšāk sarkanas (hipereozinofīlas) bez raksturīgā šķērssvītrojuma un kodoliem. Makrofāgu, neitrofīlo un eozinofīlo leikocītu, limfocītu infiltrācija. Ja nenotiek reģenerācija, nekrozes vietā parasti izgulsnējas kalcijs kā bazofīlas graudainas un/vai attīstās fibroze, osifikācija.
60
Alimentārā miopātija
deģenerātīva un nekrotiska muskuļu patoloģija
61
Alimentaro miopatiju izraisa
selēna un E vitamīna trūkums
62
Raksturīga pēc slodzes zirgiem kā muskuļu deģenerācija un nekroze.
rabdomioze
63
Rabdomioze izraisa
mioglobinēmiju un mioglobinūriju
64
piogēno baktēriju izraisīts muskuļa iekaisums.
strutains miozits
65
Klostridiju infekcija izraisa
muskulu nekrozi un gazu gangrenu
66
Clostridium chauvoei izraisa
Emfizematozā gangrēna
67
Vācu aitu suņiem ar eozinofīliju un antivielu veidošanos pret miozīnu.
Eozinofīlais miozīts
68
muskuļstiegras iekaisums.
tendinits
69
Tendosinovits
stiegru gļotu maksts iekaisums.
70
gļotsomiņas iekaisums;
bursits
71
šķidruma daudzuma palielināšanās gļotsomiņā.
higroma