aknas aizkunga dz

84 questions • 2024-06-02
Eliza Stauza
Report

Question

Liels ksenobiotiku daudzums izraisa

  • hepatocelularo atrofiju

  • hepatolobularo hipertrofiju

  • hepatocelularo hipertrofiju

  • hepatolobularo atrofiju

  • Skip

Question

hroniskas slimības, portosistēmiskā šunts.

  • Lokāla aknu atrofija

  • Vispārēja/ difūza aknu atrofija

  • Centrilobulāra hepatocītu atrofija

  • Skip

Question

Centrilobulāra hepatocītu atrofija

  • hroniskas slimības, portosistēmiskā šunts.

  • hroniska asins stāze aknās sirds labās puses mazspējas dēļ

  • pieaug spiediens žultsvados, ja traucēta to caurejamība; aknas nospiež apkārtējie orgāni (piemēram, zirgiem aknu labās daivas atrofija rodas aklās zarnas un labās dorsālās loka zarnas apjoma palielināšanās dēļ).

  • Skip

Question

pieaug spiediens žultsvados, ja traucēta to caurejamība; aknas nospiež apkārtējie orgāni

  • Vispārēja/ difūza aknu atrofija

  • lokāla aknu atrofija

  • Centrilobulāra hepatocītu atrofija

  • Skip

Question

Multifokāla (perēkļveida) aknu degeneracija un nekroze

  • histoloģiski hepatocītu citoplazmā vakuolas, holestāzes gadījumā – arī žults pigmenta izgulsnēšanās.

  • hepatocīti samazināti apjomā, aknas samazinātas, +/- brūnganākas.

  • irstošas konsistences perēkļi aknu parenhīmā bāli pelēcīgu, retāk tumši sarkanu punktiņu vai plankumu veidā (parasti <1mm– dažu mm diametrā).

  • Skip

Question

Aknu degeneracija un nekroze ap centrālo vēnu, visjutīgākā uz hipoksijas radītām patoloģiskām izmaiņām.

  • midzonala

  • centrilobulara

  • paracentrala

  • centroacinara

  • Skip

Question

Centrilobularu degeneraciju un nekrozi izraisa

  • dažādi toksīni, piem., saindēšanās ar fosforu.

  • toksīni ar bioaktivizāciju, smaga akūta anēmija, sākums centrilobulārai izplatībai.

  • labas puses sirds mazspeja

  • cūkām un zirgiem aflatoksikoze, kaķiem saindēšanās ar heksahlorīdu;

  • Skip

Question

tikai vienā malā ap centrālo malu (acinusa vienā stūrī).

  • midzonali

  • pariportali/centroacinari

  • paracentrali

  • centrilobulari

  • Skip

Question

Paracentrali/periacinari etiologija

  • toksīni ar bioaktivizāciju, smaga akūta anēmija, sākums centrilobulārai izplatībai.

  • dažādi toksīni, piem., saindēšanās ar fosforu.

  • cūkām un zirgiem aflatoksikoze, kaķiem saindēšanās ar heksahlorīdu;

  • dažādi faktori, kas rada smagus audu bojājumus.

  • Skip

Question

starp centrilobulāro un periportālo zonu

  • periportalo

  • videja zona

  • centrilobulari

  • paracentrali

  • Skip

aknas aizkunga dz

TestMaker

Score

0 / 10

Correct rate

0%

Correct: 0

Incorrect: 0

Unanswered: 10

 
ankimaker.com

Question list

  • 1

    Liels ksenobiotiku daudzums izraisa

    hepatocelularo hipertrofiju

  • 2

    hroniskas slimības, portosistēmiskā šunts.

    Vispārēja/ difūza aknu atrofija

  • 3

    Centrilobulāra hepatocītu atrofija

    hroniska asins stāze aknās sirds labās puses mazspējas dēļ

  • 4

    pieaug spiediens žultsvados, ja traucēta to caurejamība; aknas nospiež apkārtējie orgāni

    lokāla aknu atrofija

  • 5

    Multifokāla (perēkļveida) aknu degeneracija un nekroze

    irstošas konsistences perēkļi aknu parenhīmā bāli pelēcīgu, retāk tumši sarkanu punktiņu vai plankumu veidā (parasti <1mm– dažu mm diametrā).

  • 6

    Aknu degeneracija un nekroze ap centrālo vēnu, visjutīgākā uz hipoksijas radītām patoloģiskām izmaiņām.

    centrilobulara

  • 7

    Centrilobularu degeneraciju un nekrozi izraisa

    labas puses sirds mazspeja

  • 8

    tikai vienā malā ap centrālo malu (acinusa vienā stūrī).

    paracentrali

  • 9

    Paracentrali/periacinari etiologija

    toksīni ar bioaktivizāciju, smaga akūta anēmija, sākums centrilobulārai izplatībai.

  • 10

    starp centrilobulāro un periportālo zonu

    videja zona

  • 11

    Videja zona etiologija

    cūkām un zirgiem aflatoksikoze, kaķiem saindēšanās ar heksahlorīdu;

  • 12

    portālajā apvidū, ap aknu triādi, visjutīgākā uz toksīnu iedarbību.

    periportali

  • 13

    Periportali etiologija

    dažādi toksīni, piem., saindēšanās ar fosforu.

  • 14

    nekrozes saplūšana no centrālas uz centrālu, no portālas uz portālu un no centrālas uz portālu

    savienojosa

  • 15

    Savienojosa etiologija

    atkārtotu/ ilgstošu bojājumu attīstība.

  • 16

    Panobulara/ difuza etiologija

    dažādi faktori, kas rada smagus audu bojājumus.

  • 17

    hepatocītu citoplazmas uzbriešana

    Aknu hidropiskā deģenerācija

  • 18

    Aknu hidropiskas degeneracijas celoni

    toksini, hipoksija, vielmainas traucejumi, holestaze

  • 19

    triglicerīdu, holesterīna, fosfolipīdu izgulsnēšanās hepatocītu citoplazmā tauku pilienu/ lodīšu veidā.

    aknu lipidoze

  • 20

    Ketozes gadijuma var attistities

    aknu lipidoze

  • 21

    Aknu lipidoze morfologiski

    aknas dzeltenas, iedzeltenas, oranžas, pelēcīgi dzeltenas, audu zīmējums zudis, malas noapaļotas, irdena konsistence.

  • 22

    Aknu glikogenozi var izraisit

    cukura diabets, hiperadrenokorticisms, glikokortikoidu terapija, glikogena akumulacijas slimiba

  • 23

    aknas palielinātas, gaiši dzeltenbrūnas. Histoloģiski hepatocītu citoplazmā vakuolas. Sākumā izmaiņu izplatība ir daiviņu vidējā zonā, vēlāk pārņem visu aknu daiviņu, var būt multifokāli, nelieli neitrofīlo leikocītu infiltrāti un nekrozes perēkļi.

    aknu glikogeneze

  • 24

    Kušinga sindroms var izraisit

    aknu glikogenezi

  • 25

    hroniskas, audu destruktīvas slimības, plasmocitomas; iedzimta dažām suņu šķirnēm.

    aknu amiloidoze

  • 26

    Aknu amiloidoze

    aknas gaišas, palielinātas, ar noapaļotām malām, histoloģiski perisinusoidālajā telpā homogēns, eozinofīls materiāls.

  • 27

    raksturīga veciem dzīvniekiem (!kaķiem) aknu acinusu perifērijā. Histoloģiski rūsgani graudiņi;

    lipofuscina izgulsnesanas

  • 28

    Melanina izgulsnesanas

    raksturīga jēriem, cūkām kā >2cm zili – melni plankumi aknu stromā un parenhīmā zem aknu kapsulas. Histoloģiski melni graudiņi;

  • 29

    raksturīga hemolītisko anēmiju, vara deficīta anēmiju, kaheksijas gadījumos vai centrilobulāri (periacināri) hroniskas asins stāzes gadījumā, lokālu asiņojumu vietās. Histoloģiski tumši brūni/ brūni graudiņi;

    hemosiderina izgulsnesanas

  • 30

    Žults pigmenta bilirubina izgulsnesanas

    raksturīga žultsvadu obstrukcijas gadījumā. Histoloģiski žults kapilāri kļūst saskatāmi, jo ir pildīti ar dzelteni zaļu homogēnu masu, šūnu citoplazmā izgulsnējas olīvu zaļi graudiņi.

  • 31

    Hematina izgulsnesanas

    parazītu radīts pigments.

  • 32

    aknu lipidoze

  • 33

    aknu glikogenoze

  • 34

    aizkuņģa dziedzera fragmenti kuņģa, zarnu sienā, liesā, aknās, apzarnī

    aizkunga dziedzera ektopija

  • 35

    saistaudu saviešanās, kaķiem bieži attīstās kopā ar holangītu.

    hronsiks pankreatits

  • 36

    Aizkunga dziedzeri novero hemoragijas, leikocitu infiltraciju, koagulacijas nekrozes pereklus fibrinozu eksudatu interlobularajos audos

    akuts pankreatits

  • 37

    Aizkunga dziedzerim ir izmainita forma, atrofisks, nodulars, fibroze ar apkartejo audu saaugumiem

    hronisks pankreatits

  • 38

    Sekundaru cukura diabetu var izraisit

    hronisks pankreatits

  • 39

    aizkuņģa dziedzeru akmeņu veidošanās

    Pancreolithiasis

  • 40

    multipli, dažāda izmēra, gludi mezgliņi, kas var būt nedaudz blīvāki kā normālā parenhīma.

    aizkunga dziedzera hiperplazija

  • 41

    aizkunga dziedzera hiperplazija

  • 42

    pankreolitaze

  • 43

    hronisks pankreatits

  • 44

    akuts pankreatits

  • 45

    akuts pankreatits

  • 46

    aizkunga dziedzera hipoplazija

  • 47

    A (α) šūnas

    sintezē glikagonu (insulīna antagonists, kas paaugstina glikozes līmeni asinīs). Tas veicina aknās glikogenolīzi (glikogēna noārdīšanos) un glikoneoģenēzi;

  • 48

    B (β) šūnas

    sintezē insulīnu (samazina glikozes līmeni asinīs), kas veicina gliko-, lipo- un proteinoģenēzi;

  • 49

    stimulē kuņģa galvenās šūnas, mazina žults, aizkuņģa dziedzera sekrēciju un zarnu motilitāti.

    F sunas

  • 50

    D sunas

    sintezē somatostatīnu, kas kavē insulīna un glikagona sekrēciju

  • 51

    Neoplazijas izraisa

    sekundaru cukara diabetu

  • 52

    Sekundaru cukura diabetu izraisa

    Hiperadrenokorticisms, hiperaldosteronisms, hipertireoidisms

  • 53

    hipofīzes audzēja sintezētais somatotropīns, kas mazina mērķšūnu jutīgumu uz insulīnu izraisa

    sekundaru cukura diabetu

  • 54

    Sekundaru cukura diabetu var izraisit

    pankreatits

  • 55

    Insulina atkarigais cukura diabets

    pirma tipa cukura diabets

  • 56

    Langerhansa saliņu (!B šūnu) destrukcija un insulīna sekrēcijas traucējumi izraisa

    pirma tipa cukura diabetu

  • 57

    Pirmā tipa cukura diabēts

    ātra attīstība (nedēļas – mēneši) un smaga norise ar letālu iznākumu ketoacidozes dēļ, ja netiek savlaicīgi sniegta insulīna terapija.

  • 58

    Otra tipa cukura diabets

    Insulīna neatkarīgais cukura diabēts.

  • 59

    Somatotropina daudzuma izmainas var radit

    otra tipa cukura diabetu

  • 60

    Otrā tipa cukura diabēts

    Insulīna daudzums organismā neatbilst nepieciešamajam (var būt zems, augsts, neizmainīts).

  • 61

    aizkuņģa dziedzera saliņu disfunkcija

    otra tipa cukura diabets

  • 62

    Cukura diabēta radītās komlikācijas

    diabetiska ketoacidoze, katarakta, neiropatija, aknu lipidoze un ciroze

  • 63

    insulīna trūkums rada brīvo taukskābju izdalīšanos no taukaudiem, kuras aknās tiek pārveidotas par ketonvielām, izraisot acidozi un ketonūriju ar osmotisko diurēzi un dehidratāciju

    cukura diabeta radita komplikacija

  • 64

    Aknu lipidoze, hiperglikemija pastiprinata apetite pu/pd var liecinat par

    cukura diabetu

  • 65

    ražo insulīnu, izraisot hipoglikēmiju, kas izpaužas kā nespēks un CNS darbības traucējumi.

    insulinoma

  • 66

    Langerhansa saliņu ne-B šūnu audzēji

    glikagonoma

  • 67

    Aknu abscesu veidosanos var izraisit

    neitrofilais holangits

  • 68

    Iekaisumu parasti pavada žultsvadu proliferācija, lielāko žultsvadu bojājumi, aknu vai žults fibroze un intrahepatiskā holestāze.

    limfocitars holangits

  • 69

    Limfocitarais holangits biezi sastopams

    kakiem

  • 70

    Raksturīgi žultsvadu epitēlija nekroze.

    destruktivais holangits

  • 71

    Destruktivaisholangits

    Iekaisums bieži atrodas ap bojātiem žults vadiem un izplešas gar žultsvadiem ārpus portālā apvidus. Var būt pigmentēti makrofāgi

  • 72

    žultsakmeņu veidošanās žults izvadceļos.

    cholelithiasis

  • 73

    Holeiti var izraisit

    spiediena nekrozi un iekaisumu

  • 74

    žultspūšļa sienas tūska un hemorāģijas.

    akuts virusals holescistits

  • 75

    Fibrinozs eksudats

    akuts bakterials holescistits

  • 76

    Izraisa paraziti

    hronisks bakterials holescistits

  • 77

    žults izvadu obstrukcija izraisa

    zultspusla mukoceli

  • 78

    Zultspusla mukocele

    žultspūšļa gļotāda hiperplastiska, holestāze, +/- žultspūšļa plīsums.

  • 79

    Pastiprinata siekalu izvadisana

    ptyalisms

  • 80

    Aptyalisms

    smazinata siekalu izvadisana

  • 81

    siekalu uzkrāšanās vienā vai vairākos dobumos mutes un kakla mīkstajos audos.

    sialocele

  • 82

    Siekalu izvadu trauma var izraisit

    sialoceli

  • 83

    Sialoadentithis

    siekalu dziedzera iekaisums

  • 84

    Ko var izraisit sialoliti

    obstrukciju, atrofiju, iekaisumu