暗記メーカー
ログイン
augsejie elpceli
  • Eliza Stauza

  • 問題数 66 • 5/31/2024

    記憶度

    完璧

    9

    覚えた

    25

    うろ覚え

    0

    苦手

    0

    未解答

    0

    アカウント登録して、解答結果を保存しよう

    問題一覧

  • 1

    Iedzimtas anomalijas kas nav savienoja,as ar dzivotspeju

    hoanu atrezija, dazi hondrodisplazijas veidi, osteopetroze

  • 2

    Kas ir hoanu atrezija

    deguna dobums un rīkle nav savienoti

  • 3

    Hondrodisplazija

    skrimsli vairakas vietas kur nevajadzetu but

  • 4

    Ar dzivotspeju savienoja,as iedzimtas anomalijas

    cistiskas deguna konhas, hipoplastiski turbinati, deguna starpsienas novirzisanas, augslupas nenoslegsanas, auksleju nenosleksanas

  • 5

    Cheiloschhisis

    augslupas nenoslegsanas

  • 6

    Palatoschisis

    auksleju nenoslegsanas

  • 7

    Ko var izraisit palatoschisis

    bronhoaspirācija un aspirācijas pneimonija

  • 8

    Brahiocefalu gais celu sindroms raksturojas ar

    trahejas hipoplazija, sasaurinatas nasis un deguna ejas, parak garas mikstas aukslejas

  • 9

    Sekundaras izmainas brahiocefalu sindromam

    deguna un balsenes tuska, smaga augsejo elpcelu obstrukcija, respirators distress, karstuma un slodzes nepanesamiba

  • 10

    Kam novero deguna amiloidozi

    zirgiem

  • 11

    Kas nogulsnejas deguna amiloidozes gadujuma

    AL

  • 12

    Deguna dobuma staze

    venozo asiņu atteces traucējumi.

  • 13

    Deguna dobuma hiperēmija

    vazodilatācija.

  • 14

    Gaisa maisa mikoze zirgiem var novest pie

    epistaxis

  • 15

    Slodzes inducēta plaušu hemorāģija zirgiem var but celonis

    epistaxis

  • 16

    Hemoptysis celoni

    pneimonija, plausus abscesi, ulcerativs bronhits, plausu tromboembolisms

  • 17

    veciem zirgiem, klīniski raksturojas kā hroniska, progresīva, parasti unilaterāla asiņošana no deguna.

    Progresīvā etmoidālā hematoma

  • 18

    Rinīts

    deguna dobuma gļotādas iekaisums.

  • 19

    Infekciozs rinits

    mikroorganismu izraisīts, saistībā ar mikrobiotas līdzsvara izmaiņām deguna dobumā.

  • 20

    Rinīta sekas

    hemoragijas, culas, nazifaringealie polipi, bronhopneimonija, sinusits, osteomilits, meningits, gaisa maisu iekaisums zirgiem

  • 21

    Vieglāka iekaisuma forma ar hiperēmiju un palielinātu tīra šķidruma ražošanu, ko veic serozie dziedzeri (rrhinorrhea, tekošais degums)

    serozs rinits

  • 22

    Gļotu palielināta ražošana (hipersekrēcija), ko veic kausveida šūnas un mukozie dziedzeri. Mukozais sekrēts- biezs, caurspīdīgs, nedaudz duļķains, viskozs šķidrums. Hroniskos gadījumos – kausveida šūnu hiperplāzija. Ja gļotās infiltrējas neitrofīli, eksudāts kļūst dzelteni/ balti duļķains – mukopurulents (gļotaini strutains)

    katarals rinits

  • 23

    Neitrofīlus saturošs eksudāts – biezs, necaurspīdīgs, balts līdz zaļš līdz brūns, atkarībā no baktērijas un leikocītu tipa (neitrofili vai arī eozinofīli)

    strutojoss rinits

  • 24

    Strutojos rinits

    parasti pavada kopā ar gļotādas nekrozi un sekundāru bakteriālu infekciju

  • 25

    fibrīna pseidomembrānu var viegli noņemt, nebojājot gļotādu.

    krupozs

  • 26

    Difteritisk fibrinonekrotiks rinits

    fibrīna pseidomembrānu ir grūti noņemt, radot gļotādas čūlas.

  • 27

    Izteikta asinsvadu caurlaidiba var izraisit

    fibrinozu rinitu

  • 28

    Granumulotozs rinits

    Aktivēto makrofāgu infiltrācija kopā ar dažiem limfocītiem un plazmas šūnām gļotādā un zemgļotādā. Dažos gadījumos – polipozu mezglu veidošanās (var nosprostot deguna dobumu)

  • 29

    Hroniska alerģisks iekaisums vai infekcija ar specifiskiem organismiem var izraisit

    granumulotozu rinitu

  • 30

    Ožas epitelijam piemit

    ierobezota regeneracijas speja

  • 31

    Ar ko tiek aizstata ozas glotada kad bojajums ir smags

    skropstiņu un kausveida šūnām vai daudzkārtu plakano epitēliju vai fibroziem saistaudiem

  • 32

    Hyposmia

    samazinatas ozas spejas

  • 33

    Anosmia

    ozas zudums

  • 34

    Ozas epitelija plass bojajums var novest pie

    hyposmia, anosmia

  • 35

    Mukucele

    glotu uzkrasanas

  • 36

    Empiema

    strutu uzkrasanas

  • 37

    Hronisks sinusits var izraisit

    osteomielitu

  • 38

    Meningits un encefalits var attistities no

    hroniska sinuita

  • 39

    iekaisums tuba auditiva divertīkulā.

    eistahits

  • 40

    Gaisa maisu iekaisums

    eistahits

  • 41

    Eistahita celoni var but

    gaisa maisu empiema, gaisa maisu mikoze

  • 42

    Gaisa maisu mikozi var izraisit

    aspergillus spp

  • 43

    smagu nekrotisku iekaisumu gļotādā un zemgļotādā ar vaskulītu un sēņu hīfām.

    gaisa maisu mikoze

  • 44

    Gaisa maisu empiema

    Strutu uzkrāšanās gaisa maisos kā rezultāts strutojošam iekaisumam deguna dobumā

  • 45

    Gaisa maisu empiemu izraisa

    streptococcus equi spp equi

  • 46

    Klīniski raksturojās ar izdalījumiem no deguna, palielināti retrofaringeālie limfmezgli, sāpīgs un pietūcis pieauss apvidus, disfāgija, respirators distress.

    gaisa maisu empiema

  • 47

    Gaisa maisu timpanija

    Pārmērīga gaisa maisu piepildīšanās ar gaisu sakarā ar viena virziena gaisa plūsmas efektu, ko izraisa iekaisums vai tuba autitiva malformācija, parasti unilaterāla.

  • 48

    raksturojas ar nesāpīgu, palielinātu pieauss apvidu.

    gaisa maisu timpanija

  • 49

    Ko izraisa uzbalsena iesprusana

    mīksto aukslēju dorsālo dislokāciju

  • 50

    Uzbalsena iesprusana raksturojas ar

    hipoplastisku uzbalseni

  • 51

    Klīniski: gaisa ceļu obstrukcija, slodzes nepanesība, elpošanas trokšņi, klepus.

    uzbalsena iesprusana

  • 52

    Kam novero subepiglotalas un faringealas cistas

    zirgiem

  • 53

    Ko var izraisit balsenes tuska

    asfiksiju

  • 54

    Zirgu infekcioza anemijas virusa gadijuma noveros

    balsenes un trahejas hemoragijas

  • 55

    Balsenes un trahejas hemoragijas var izraisit

    klasiskais un afrikas cuku meris

  • 56

    Balsenes hemiplegija

    dorsālo un laterālo krikoaritenoīdo muskuļu atrofija (aritenoīdā skrimšļa abdukcijas un addukcijas muskuļi), lielākoties kreisajā pusē.

  • 57

    Kas var rasties segmentaras trahejas kolapsa del

    trahejas stenoze

  • 58

    Skrimšļa glikoproteīnu daudzuma izmaiņas un trahejas gredzenu elastitātes zudums izraisa

    trahejas stenozi

  • 59

    Trahejas hipoplazija un trahejas kolaps

    dorsoventrālu trahejas lūmena sašaurināšanos

  • 60

    ko izraisa hondromalācija, skrimšļa vājums un trahejas dorsālās daļas ļenganums.

    trahejas hipoplaziju un kolapsu suniem

  • 61

    Laringits un traheits var izraisit

    aspiracijas pneimoniju

  • 62

    Skarta glotada atdalas no membranas rodas ulceracijas +- fibrina slanis

    fibrinopurulents traheits

  • 63

    Fusobacterium necrophorum izraisa

    nekrotisku laringitu teliem

  • 64

    labi norobežotas, sausas, dzelteni pelēkas, fibrīna masas biezā kārtā, ar nekrozi, ko agrajās stadijās norobežo hiperēmijas zona. Veidojas dziļas čūlas, kuras, ja dzīvnieks nenomirst, sadzīst ar granulācijas audiem.

    nekrotisks laringits liellopiem

  • 65

    Nekrotiska laringita eksudata aspiracijas rezultata var attistities

    bronhupneimonija

  • 66

    Basenes abscesus atgr sekundari var izraisit

    trueperella pyogenes