Question
Iedzimtas anomalijas kas nav savienoja,as ar dzivotspeju
Question
Kas ir hoanu atrezija
Question
Hondrodisplazija
Question
Ar dzivotspeju savienoja,as iedzimtas anomalijas
Question
Cheiloschhisis
Question
Palatoschisis
Question
Ko var izraisit palatoschisis
Question
Brahiocefalu gais celu sindroms raksturojas ar
Question
Sekundaras izmainas brahiocefalu sindromam
Question
Kam novero deguna amiloidozi
augsejie elpceli
Score
0 / 10
Correct rate
0%
Correct: 0
Incorrect: 0
Unanswered: 10
Question list
1
Iedzimtas anomalijas kas nav savienoja,as ar dzivotspejuhoanu atrezija, dazi hondrodisplazijas veidi, osteopetroze
2
Kas ir hoanu atrezijadeguna dobums un rīkle nav savienoti
3
Hondrodisplazijaskrimsli vairakas vietas kur nevajadzetu but
4
Ar dzivotspeju savienoja,as iedzimtas anomalijascistiskas deguna konhas, hipoplastiski turbinati, deguna starpsienas novirzisanas, augslupas nenoslegsanas, auksleju nenosleksanas
5
Cheiloschhisisaugslupas nenoslegsanas
6
Palatoschisisauksleju nenoslegsanas
7
Ko var izraisit palatoschisisbronhoaspirācija un aspirācijas pneimonija
8
Brahiocefalu gais celu sindroms raksturojas artrahejas hipoplazija, sasaurinatas nasis un deguna ejas, parak garas mikstas aukslejas
9
Sekundaras izmainas brahiocefalu sindromamdeguna un balsenes tuska, smaga augsejo elpcelu obstrukcija, respirators distress, karstuma un slodzes nepanesamiba
10
Kam novero deguna amiloidozizirgiem
11
Kas nogulsnejas deguna amiloidozes gadujumaAL
12
Deguna dobuma stazevenozo asiņu atteces traucējumi.
13
Deguna dobuma hiperēmijavazodilatācija.
14
Gaisa maisa mikoze zirgiem var novest pieepistaxis
15
Slodzes inducēta plaušu hemorāģija zirgiem var but celonisepistaxis
16
Hemoptysis celonipneimonija, plausus abscesi, ulcerativs bronhits, plausu tromboembolisms
17
veciem zirgiem, klīniski raksturojas kā hroniska, progresīva, parasti unilaterāla asiņošana no deguna.Progresīvā etmoidālā hematoma
18
Rinītsdeguna dobuma gļotādas iekaisums.
19
Infekciozs rinitsmikroorganismu izraisīts, saistībā ar mikrobiotas līdzsvara izmaiņām deguna dobumā.
20
Rinīta sekashemoragijas, culas, nazifaringealie polipi, bronhopneimonija, sinusits, osteomilits, meningits, gaisa maisu iekaisums zirgiem
21
Vieglāka iekaisuma forma ar hiperēmiju un palielinātu tīra šķidruma ražošanu, ko veic serozie dziedzeri (rrhinorrhea, tekošais degums)serozs rinits
22
Gļotu palielināta ražošana (hipersekrēcija), ko veic kausveida šūnas un mukozie dziedzeri. Mukozais sekrēts- biezs, caurspīdīgs, nedaudz duļķains, viskozs šķidrums. Hroniskos gadījumos – kausveida šūnu hiperplāzija. Ja gļotās infiltrējas neitrofīli, eksudāts kļūst dzelteni/ balti duļķains – mukopurulents (gļotaini strutains)katarals rinits
23
Neitrofīlus saturošs eksudāts – biezs, necaurspīdīgs, balts līdz zaļš līdz brūns, atkarībā no baktērijas un leikocītu tipa (neitrofili vai arī eozinofīli)strutojoss rinits
24
Strutojos rinitsparasti pavada kopā ar gļotādas nekrozi un sekundāru bakteriālu infekciju
25
fibrīna pseidomembrānu var viegli noņemt, nebojājot gļotādu.krupozs
26
Difteritisk fibrinonekrotiks rinitsfibrīna pseidomembrānu ir grūti noņemt, radot gļotādas čūlas.
27
Izteikta asinsvadu caurlaidiba var izraisitfibrinozu rinitu
28
Granumulotozs rinitsAktivēto makrofāgu infiltrācija kopā ar dažiem limfocītiem un plazmas šūnām gļotādā un zemgļotādā. Dažos gadījumos – polipozu mezglu veidošanās (var nosprostot deguna dobumu)
29
Hroniska alerģisks iekaisums vai infekcija ar specifiskiem organismiem var izraisitgranumulotozu rinitu
30
Ožas epitelijam piemitierobezota regeneracijas speja
31
Ar ko tiek aizstata ozas glotada kad bojajums ir smagsskropstiņu un kausveida šūnām vai daudzkārtu plakano epitēliju vai fibroziem saistaudiem
32
Hyposmiasamazinatas ozas spejas
33
Anosmiaozas zudums
34
Ozas epitelija plass bojajums var novest piehyposmia, anosmia
35
Mukuceleglotu uzkrasanas
36
Empiemastrutu uzkrasanas
37
Hronisks sinusits var izraisitosteomielitu
38
Meningits un encefalits var attistities nohroniska sinuita
39
iekaisums tuba auditiva divertīkulā.eistahits
40
Gaisa maisu iekaisumseistahits
41
Eistahita celoni var butgaisa maisu empiema, gaisa maisu mikoze
42
Gaisa maisu mikozi var izraisitaspergillus spp
43
smagu nekrotisku iekaisumu gļotādā un zemgļotādā ar vaskulītu un sēņu hīfām.gaisa maisu mikoze
44
Gaisa maisu empiemaStrutu uzkrāšanās gaisa maisos kā rezultāts strutojošam iekaisumam deguna dobumā
45
Gaisa maisu empiemu izraisastreptococcus equi spp equi
46
Klīniski raksturojās ar izdalījumiem no deguna, palielināti retrofaringeālie limfmezgli, sāpīgs un pietūcis pieauss apvidus, disfāgija, respirators distress.gaisa maisu empiema
47
Gaisa maisu timpanijaPārmērīga gaisa maisu piepildīšanās ar gaisu sakarā ar viena virziena gaisa plūsmas efektu, ko izraisa iekaisums vai tuba autitiva malformācija, parasti unilaterāla.
48
raksturojas ar nesāpīgu, palielinātu pieauss apvidu.gaisa maisu timpanija
49
Ko izraisa uzbalsena iesprusanamīksto aukslēju dorsālo dislokāciju
50
Uzbalsena iesprusana raksturojas arhipoplastisku uzbalseni
51
Klīniski: gaisa ceļu obstrukcija, slodzes nepanesība, elpošanas trokšņi, klepus.uzbalsena iesprusana
52
Kam novero subepiglotalas un faringealas cistaszirgiem
53
Ko var izraisit balsenes tuskaasfiksiju
54
Zirgu infekcioza anemijas virusa gadijuma noverosbalsenes un trahejas hemoragijas
55
Balsenes un trahejas hemoragijas var izraisitklasiskais un afrikas cuku meris
56
Balsenes hemiplegijadorsālo un laterālo krikoaritenoīdo muskuļu atrofija (aritenoīdā skrimšļa abdukcijas un addukcijas muskuļi), lielākoties kreisajā pusē.
57
Kas var rasties segmentaras trahejas kolapsa deltrahejas stenoze
58
Skrimšļa glikoproteīnu daudzuma izmaiņas un trahejas gredzenu elastitātes zudums izraisatrahejas stenozi
59
Trahejas hipoplazija un trahejas kolapsdorsoventrālu trahejas lūmena sašaurināšanos
60
ko izraisa hondromalācija, skrimšļa vājums un trahejas dorsālās daļas ļenganums.trahejas hipoplaziju un kolapsu suniem
61
Laringits un traheits var izraisitaspiracijas pneimoniju
62
Skarta glotada atdalas no membranas rodas ulceracijas +- fibrina slanisfibrinopurulents traheits
63
Fusobacterium necrophorum izraisanekrotisku laringitu teliem
64
labi norobežotas, sausas, dzelteni pelēkas, fibrīna masas biezā kārtā, ar nekrozi, ko agrajās stadijās norobežo hiperēmijas zona. Veidojas dziļas čūlas, kuras, ja dzīvnieks nenomirst, sadzīst ar granulācijas audiem.nekrotisks laringits liellopiem
65
Nekrotiska laringita eksudata aspiracijas rezultata var attistitiesbronhupneimonija
66
Basenes abscesus atgr sekundari var izraisittrueperella pyogenes