問題一覧
1
galvas saskarsme ar priekšmetu, kuram ir norobežota virsmu. Raksturīgi mīksto audu bojājumi (nobrāzumi, saspiedumi, brūces), lūzumi, smadzeņu bojājumi, asins izplūdumi saskarsmes vietā (cope). Piem., sitiens ar āmuru pa galvu.
impresijas trauma
2
galvas saskarsme ar priekšmetu, kuram ir plaša virsma vai kustīgas galvas sadursme ar virsmu pēc kritiena no augstuma. Raksturīgi plaši mīksto audu bojājumi, lūzumi, galvas smadzeņu bojājumi un asins izplūdumi
akceleracijas-deceleracijas trauma
3
Galvas saspiedums (kompresija)
Multipli galvaskausa lūzumi; Galvas smadzeņu sašķaidījumi un difūzi asins izplūdumi.
4
Contusio capitis
galvas sasktums
5
Galvas sasitumu izraisa
viegla galvas trauma
6
Ādas nobrāzumi un/vai brūces, Zemādas asins izplūdumi
contusio capitis
7
Commotio cerebri
Galvas smadzeņu satricinājums
8
smadzeņu funkciju pārejošs traucējums (parasti samaņas zudums), reti – nāve.
commotio cerebri
9
Galvas smadzenu satricinajums
Mikroskopiski nervu šķiedru deģenerācija (Wallerian degeneration), neironu hromatolīze, neironu zudums. Smagos gadījumos kā komplikācija rodas akūta smadzeņu uzbriešana (vasodilatācija) un smadzeņu tūska.
10
Contusio cerebri
Galvas smadzeņu sasitums
11
Smaga galvas trauma
contusio cerebri
12
Galvas smadzenu sasitums
Nervaudu nekroze un neironu zudums ar difūziem (hemorāģijas) vai lokāliem (hematomas) asins izplūdumiem spēka iedarbības vietā (cope) vai pretējā smadzeņu pusē (contre – cope) ar/bez lūzumiem.
13
lokāls asins izplūdums virs cietā smadzeņu apvalka. Galvas smadzeņu dobuma sedzošo kaulu lūzumu gadījumā plīst lokālie asinsvadi, hemorāģijas atbīda cieto smadzeņu apvalku no kaula un rada epidurālās hematomas
epidurala hematoma
14
Subdurālā hematoma/ hemorāģija
asinis zem cietā smadzeņu apvalka
15
asins izplūdums smadzeņu dobumos.
Intraventrikulāra hemorāģija
16
Subarahnoidāla hematoma/ hemorāģija
asinis starp tīklaino un mīksto smadzeņu apvalku
17
ar asinīm pildīts dobums smadzeņu vielā
Intracerebrāla hematoma
18
Hematomyelia var izraisit
elposanas apstasanos
19
centrālās nervu sistēmas deģeneratīvas izmaiņas
Encefalopātija
20
Malacia
centrālās nervu sistēmas nekrotiskas izmaiņas
21
EncefalomalācijaEncefalomalācija
galvas smadzeņu nekroze
22
baltās vielas nekroze
leucomalacia
23
poliomalacia
pelēkās vielas nekroze
24
muguras smadzeņu nekroze
myelomalacia
25
Raksturīga Vācu aitu suņiem
Vecuma deģeneratīvā mielopātija
26
Vecuma degenerativo miolopatiju var izraisit
nav skaidri zināma, saista ar šķirnes predispozīciju, E vitamīna trūkumu, oksidatīvo stresu
27
ķermeņa pakaļdaļas atrofija. Histoloģiski visizteiktāk izmaiņas redzamas krūšu daļas muguras smadzenes: mielīna apvalku deģenerācija, mazāk izteikta– aksonu deģenerācija, pelēkajā vielā – neironu zudums.
Vecuma deģeneratīvā mielopātija
28
Smadzeņu garozas atrofija
Novērojamas visiem dzīvniekiem, īpaši aitām ar lipofuscinozi
29
Smadzenu garoza atrofija var attistities del
tiamina trukuma
30
galvas smadzeņu garoza stingras konsistences, dzeltenbrūnā krāsā. Smadzeņu krokas tievas, rievas platas. Histoloģiski smadzeņu garozā zuduši neironi, astroglioze.
Smadzeņu garozas atrofija
31
Raksturīga suņiem, govīm, zirgiem gan kā iedzimta, gan iegūta patoloģija
Deģeneratīvā leikomielopātija
32
Degenerativas leikomiopatijas gadijuma noveros
parēze, ataksija, dismetrija
33
muguras smadzeņu baltās vielas aksonu deģenerācija ar sferoīdu veidošanos, aksonu zudums, sekundāri izveidojas arī izmaiņas mielīna apvalkos un to zudumu (mielopātija). Smagākos gadījumos līdzīgas izmaiņas novēro arī smadzenītēs
Deģeneratīvā leikomielopātija
34
E vit trukums zirgiem bar izraisit
deģeneratīvā mieloencefalopātija
35
Kliniskas pazimes zirgiem ar degenerativo mieloencefalopatiju
spasticitāte, ataksija, parēze
36
Zirgu deģeneratīvā mieloencefalopātij
izmaiņas izteiktākas muguras smadzeņu laterālajos un ventrālajos kūlīšos, kur redz aksonu deģenerāciju ar mielīna zudumu (sferoīdi). Vēlāk parādās arī astroglioze.
37
Mitohondriala enefalopatija rada
oksidatīvā metabolisma bojājumus smadzenēs
38
Dzīvniekam novēro ataksija, aklums, kurlums, kustību, uzvedības traucējumi
Mitohondriālās encefalopātijas
39
Mitohondrialas encefalopatijas
galvas, muguras smadzeņu spongioze, neironu deģenerācija, mineralizācija iegarenajās smadzenēs, VIII nervā (līdzsvara – dzirdes nervs), plexus choroidei, smadzenīšu graudainajā slānī u.c. (katrai šķirnei raksturīgas savas iezīmes).
40
Raksturiga kerry blue terjeriem
Progresīvā neironu abiotrofija
41
Progresīvā neironu abiotrofija
5 mēn. vecumā parādās ataksija, trīcēšana, hipermetrija, muskuļu atrofija
42
smadzenītes samazinātas apjomā, mīkstas konsistences, izmainītas krāsas perēkļi substantia nigra un nucleus olivaris apvidū. Smagos gadījumos malācija (kavitācija). Histoloģiski smadzenītēs ganglionārā slāņa bumbierveida šūnu (Purkinjē šūnu) un graudainā slāņa šūnu deģenerācija, zudums, astroglioze.
Progresīvā neironu abiotrofija
43
pirmajos dzīves mēnešos lēnāka vai ātrāka koordinācijas pazīmju attīstība, kas var mazināties un tad atkal atjaunoties
Primārā smadzenīšu neironu deģenerācija
44
Primārā smadzenīšu neironu deģenerācija
raksturīga ganglionārā slāņa bumbierveida šūnu deģenerācija un zudums, to aksonu pietūkums, graudainā slāņa zudums, garozas astroglioze un serdes deģenerācija
45
Vara trukums aitam kazam var izraisit
Barības vielu trūkuma radītas encefalopātijas
46
traucēts ogļhidrātu metabolisms, kas rada enerģijas trūkumu, oksidatīvo stresu, neiromediatoru sintēzes traucējumus. Morfoloģiski raksturīga neironu deģenerācija, nekroze, spongioze, mielopātija, asinsvadu endoteliocītu hipertrofija, hiperplāzija.
tiamina trūkuma radītas encefalopātijas
47
Encephalitis
galvas smadzeņu iekaisums
48
galvas smadzeņu apvalku un galvas smadzeņu iekaisums
Meningoencephalitis
49
Encephalomyelitis
galvas un muguras smadzeņu iekaisums.
50
muguras smadzeņu apvalku un muguras smadzeņu iekaisums
Meningomyelitis
51
Myelitis
muguras smadzeņu iekaisums
52
Polioencephalitis un poliomyelitis
galvas un muguras smadzeņu pelēkās vielas iekaisums
53
Panencephalitis un panmyelitis
galvas un muguras smadzeņu pelēkās un baltās vielas iekaisums.
54
biežākais, vīrusu un protozoju infekcija
Encephalitis/ myelitis acuta lymphocytaria
55
Encephalitis/ myelitis purulenta
piogēnās baktērijas
56
baktēriju infekcija
Encephalitis/ myelitis acuta serosaf
57
Encephalitis/ myelitis granulomatosa
sēņu, protozoju, Mycobacterium spp. infekcija
58
septicēmija;
Encephalitis/ myelitis acuta haemorrhagica
59
Encephalitis/ myelitis acuta eosinophila
parazītu kāpuru migrācija un saindēšanās ar sāli cūkām
60
Strutainie smadzeņu iekaisumi rodas
Tieša baktēriju iekļūšana galvas smadzenēs caur galvas brūcēm un smadzeņu dobumu klājošo kaulu lūzumiem, caur tīklaino un mīksto apvalku, deguna blakusdobumiem, iekšējo ausi un sietiņkaulu, Baktēriju ienešana galvas smadzenēs ar asinīm bakterēmijas un septicēmijas gadījumos
61
Abscess var sasniegt laterālos smadzeņu dobumus un izraisit
ventrikulitu
62
raksturojas ar abortiem un jaundzimušo bojā eju visām dzīvnieku sugām, encefalītu un meningoencefalītu pieaugušiem atgremotājiem, septicēmiju jauniem atgremotājiem un monogastriskiem dzīvniekiem, septicēmiju ar miokarda un aknu nekrozi putniem
Listeria monocytogenes
63
meningoencefalīts, nekrotisks, suppuratīvs, multifokāls ar limfocītu perivaskulāru infiltrāciju.
listerioza
64
intracitoplazmāri eozinofīli ieslēgumi (Babeša Negri ķermenīši), retāk polioencefalīts, perivaskulāra limfocītu, monocītu infiltrācija
trakumserga
65
Herpesviridae, Varicellovirus (ADV; Suid herpesvirus type 1
aujeski slimiba
66
Aujeski slimiba
Slimo cūkas, atgremotāji, gaļēdāji, zirgi u.c. Dabīgie pārnēsātāji cūkas, žurkas
67
smadzeņu stumbra encefalīts, mielīts, ganglioneirīts
aujeski slimiba
68
Trakumsergas gadijuma histologiski
limfomonocitārs encefalīts. Babeši Negri ķermenīši
69
Galvas smadzeņu un to apvalku hemorāģijas, audzēji, granulomatozais meningoencefalīts, hroniski smadzeņu abscesi izraisa
compressio cerebri
70
Lordoze
mugurkaula ielieksanas
71
Mugurkaula izlieksanas
kifoze
72
Aksonu Wallerian değenerāciju var izraisit
muguras smadzenu nospiesana
73
Wobbler sindroms
Mugurkaula kanāla sašaurināšanās kakla apvidū
74
Zirgi, kuri tiek pārbaroti ar proteinu, mineralvielam un vitaminiem var izraisit
wobbler sindromu
75
Mikroskopiski aksonu uzbriešana, neironu nekroze, putainie makrofāgi
wobbler sindroms
76
smadzeņu krokas atrofējušās, palielināts rievas biezums, samazināts neirocītu skaits un astroglioze.
Hroniska neironu nekroze jeb smadzeņu atrofija
77
neironi sarukuši, eozinofīli, stūraini, bez tigroīda, kodols samazināts (piknoze). Bojā gājušie neirocīti izšķīst (lysis) vai tos fagocitē mikroglijas šūnas
Akūtā neironu nekroze
78
aksonu un mielīna apvalku pietūkums, deģenerācija un fragmentācija
wallerian degenerations
79
Status spongiosus, spongy degeneration
dažāda izmēra vakuolas neirocītu ķermeņos un dendrītu sākuma daļās.
80
Spongiformas izmainas var radit
hipoksija, toksīni, vielmaiņas slimības
81
Astrocitoze
astrocītu skaita un izmēru palielināšanās.
82
astrocītu izaugumu skaita palielināšanās, kas aizstāj bojā gājušos neironus, norobežo abscesus vai plašākus nervaudu nekrozes perēkļus, izveidojot glijas rētas
astroglioze
83
Satelitoze
satelītu uzbriešana un hipertrofija, kas rodas pie mikrovides izmaiņām vai neirocītu bojājumiem.
84
rodas pie išēmijas, vīrusu infekcijām, svina toksicitātes un autoimūnām slimībām. Tā izraisa nervu šķiedru demielinizāciju
Lemmocītu deģenerācija
85
galvas smadzeņu trūkums
Anancephaly
86
Prosencephaly
rudimentāras vai iztrūkstošas smadzeņu puslodes ar smadzeņu stumbru;
87
smadzeņu apvalku izvirzīšanās caur cranium bifidum, ko klāj tikai āda
Meningocele
88
Cranium bifidum
galvas smadzeņu dobuma dorsālās daļas kaulu nenoslēgšanās
89
smadzeņu apvalku un galvas smadzeņu izvirzīšanās caur cranium bifidum, ko klāj tikai āda
Meningoencephalocele
90
Spina bifida
muguras smadzeņu sedzošās skriemeļu dorsālās daļas nenoslēgšanās
91
muguras smadzeņu apvalku un muguras smadzeņu izvirzīšanās caur spina bifida, ko klāj muskuļi, +/- āda
Meningomyelocele
92
Hydromyelia
muguras smadzeņu centrālā kanāla dilatācija
93
ar šķīdumu pildīti mazi dobumi smadzenēs
Porencephaly
94
Hydranencephaly
ar šķīdumu pildīti lieli dobumi smadzenēs
95
galvas smadzeņu dobumu dilatācija ar ependīmas šūnu atrofiju, deģenerāciju un nekrozi
Hydrocephalus
96
Lissencephaly
smadzeņu rievu un kroku trūkums.
97
cistas muguras smadzenēs
Syringomyelia
98
Cerebellar hypoplasia
smadzenīšu samazināta attīstība