Question
Aneirisma
Question
Ateroskleroze
Question
Aneirisma celoni
Question
Dissecting aneurysm
Question
Arteriala hipertrofija
Question
Arterioskleroze
Question
Ko izraisa arterioskleroze
Question
Arterioskleroze morfologiski
Question
Arterioskleroze histologiski
Question
Ateroskleroze histologiski
asinsvadi
Score
0 / 10
Correct rate
0%
Correct: 0
Incorrect: 0
Unanswered: 10
Question list
1
AneirismaLokāla dilatācija vai plānas un novājinātas artērijas izvirzīšanās, īpaši lielās, elastīgās artērijas
2
AterosklerozeIekšējā un vidējā slānī nogulsnējas lipīdi (ateroma), kalcijas, veidojas fibrozie audi, lielākoties elastīgās un muskulārās artērijās, kas noved pie lūmena sašaurināšanās, ulcerācijas, trombozes, hemorāģijām vai aneirismām.
3
Aneirisma celoniidiopatisks, vara deficits cukam, Bojājums, ko radījis parazīts Spirocerca lupi suņiem vai Strongylus vulgaris zirgiem;
4
Dissecting aneurysmaortas sieniņas iekšējā slāņa (tunica intima) plīsuma vai izčūlojuma gadījumā asinis no aortas lūmena nonāk aortas sieniņas vidējā slānī (tunica media).
5
Arteriala hipertrofijaasinsvada sienas biezuma palielināšanās pamatā tunica media gludo muskuļšūnu hipertrofijas, daļēji arī hiperplāzijas dēļ, lielākoties skarot muskulārās artērijas.
6
ArteriosklerozeIekšējā slāņa fibroze lielajās elastīgajās artērijās kā hroniska deģeneratīva un proliferatīva reakcija asinsvada sienā.
7
Ko izraisa arteriosklerozeelestitātes samazināšanos
8
Arterioskleroze morfologiskinedaudz piepaceltas, blīvas, baltas plāksnes
9
Arterioskleroze histologiskitunica intima uzbiezināta ar mukopolisaharīdu nogulsnēm un vēlākos attīstības posmos gludo muskuļšūnu proliferācija tunica media un fibrozo saistaudu infiltrācija iekšējā slānī. Iekšējā elastīgā plātnītne sadalīta, fragmentēta.
10
Ateroskleroze histologiskilipīdu lodītes gludās muskuļšūnu un makrofāgu citoplazmā tunica media un tunica intima. Dažos gadījumos var rasties nekroze un fibroze.
11
Arteroskleroze morfologiskiartērijas ir izteikti biezas, blīvas un dzelteni baltas.
12
Aterosklerozes celonibariba ar augstu holesterina daudzumu, hipotiriodisms un cukura diabets suniem
13
Arteriala mediala kalcifikacijaTunica media mineralizācija, kopā ar endokarda mineralizāciju, sastopama gan elastīgajās, gan muskulārajās artērijās.
14
Arteriala mediala kalcifikacija morfologiskiartērijas ir kā cietas, blīvas, caurules, ar baltām, cietām plāksnēm iekšējā virsmā.
15
Arteriala mediala kalcifikacija histologiskielastīgās artērijas – izteikti bazofīlu graudiņu nogulsnes (minerālvielas) uz tunica media elastīgajām šķiedrām; muskulārajās artērijās – mineralizācija kā noslēgts riņķis tunica media. Siderokalcinoze (t.s. dzelzs riņķi) – dzelts un kalcija sāļu nogulsnes
16
Arterialas mediala kalcifikacija celonikalcinogeno augu toksikozes, d vit toksicitate, nieru mazspeja, novardzinosas slimibas
17
Celoni fibrionida nekroze avendotēlija bojājums daudzu akūtu deģeneratīvu un iekaisuma slimību gadījumos; urēmija un hipertensija suņiem.
18
Pie ka var novest fibrionidas nekrozehemoragijas, tuskas
19
Kas uzkrajas av siena fibrionidas nekrozes gadijumaseruma proteini
20
Ko izraisa hialina degeneracija, fibrionida nekroze un amiloidozemiokarda infarktus
21
Kados kadijumos cukam attistas fibrionida nekrozeselena un e vit trukums, tuskas slimiba, cerebrospinala angiopatija, cuku cirkovirusiala II vaskolopatija, organiska dzivsudraba toksikoze
22
Ko var izraisit omphalophlebitissepticemiju, strutojosu poliartritu, aknu abscesus, nabas abscesus
23
Hemangiosarkomalaundabigs endotelija audzejs
24
Ko var izraisit hemangiosarkomas plisumshemoperikardu, sirds tamponadi
25
Kas ir omphalophlebitisnabas venas iekaisums
26
Jugularas venas tromboflebits palielanas gadijumos jahiporoteniemija, salmoneloze, endotoksemija, resnas zarnas slimibas
27
Kas seko pēc miokarda embola koronarajas arterijasinfarkts, sirds mazspeja
28
Miokarda trombozes un embolisma celoniateroskleroze, arterioskleroze, periarterīts, multifokāli intramurāli infarkti
29
Akūts infarktspilnīga artērijas nos[rostošanās, kas izraisa tūlītēju infarktu
30
Hronisks infarktsRētaudu veidošanās
31
Subakuts infarktsApkārtējos audos hiperēmija un iekaisuma šūnu infiltrācija.
32
Akuts infarkts makroskopiskilokāli bāli, pelēki laukumi miokardā
33
Hronisks infarkts makroskopiskilokāls, pelēks laukums ar blīvāku konsistenci.
34
Subakuts infarkts makroskopiskitumši sarkana josla ap infarkta vietu.
35
Akuts infarks histologiskinekrotiski kardiomiocīti, +/- eritrocīti.
36
Subakuts infarkts histologiskieritrocītu un leikocītu infiltrācija gan infarkta vietā, gan ap to.
37
Hronisks infarkts histologiskifibrozie saistaudi infarkta vietā.
38
Miokarda atrofijamiokarda un kardiomiocītu samazināšanās to platumā.
39
Miokarda atrifija celonimazkustigiem dzivniekiem, novajesana, hroniskas sirds mazspejas dekompensacija
40
Ar ko ir saistita miokarda atrofijadilataciju
41
Akuta dilatacijapēkšņa tilpuma pārslodze. Sākotnēji miokarda dilatācija ir kā atbildes reakciju uz palielinātu pārslodzi (diastolisko tilpumu/ pirmslodzi), jo miofibrillu iestiepšanās var palielināt miokarda kontrakciju stiprumu un palielināt izsviesto asiņu daudzumu un sirds minūtes tilpumu
42
Miokarda hipertrofijapalielināta sirds masa, palielinātu sirds muskuļa šūnu izmēru dēļ (kardiomiocīti palielinās to platumā/ garumā).
43
Miokarda hipertrofijas celonitreneti dzivnieki, sirds parslodze, kaki ar hipertireodismu
44
Koncentrsika sirds hipertrofijabiezas sienas un samazināts kambaru dobums, saistīts ar spiediena pārslodzi, sarkomēri veidojās pamatā paralēli viens otram kardiomiocītu gareniskajai asij, palielinās muskuļšķiedras biezums., valvularas stenozes gadijuma
45
pagarinās muskuļšķiedras garums., valvulārās insuficiences, jauni sarkomēri veidojās viens aiz otra, saistīts ar tilpuma pārslodzi, sienas biezums ir normāls vai nedaudz pat samazinātas un kambara tilpums palielināts
46
Labas puses sirds hipertrofijasirds palielināta tās pamatnē;
47
Biventrikulara sirds hipertrofijasirds apala
48
Kreisas puses sirds hipertrofijasirds forma pagarināta;
49
Miokarda histologija hipertrofijas gadijumaKardiomiocīti palielinās sakarā ar sarkomēru palielināšanos un mitohondrija skaita pieaugumu, Daži kodoli (bultas) var būt palielināti, Miokarda muskuļšķiedras izvietotas nesakārtoti;, Palielināts fibrocītu un kolagēna daudzums (fibroze)
50
Labā kambara hipertrofijapulmonālā stenoze, pulmonālā hipertensija
51
Biventrikulara hipertrofijaFallota tetraloģija
52
Kreisa kambara hipertrofijasubaortas stenoze, sistēmiskā hipertensija
53
Kam raksturiga hipertrofiskā kardiomiopatijakakiem
54
Ar ko raksturojas hipertrofika kardiomiopatijaParasti kreisā kambara hipertrofija ar samazinātu kreisā kambara tilpumu, kreisā priekškambara dilatāciju vai hipertrofiju.
55
Ko var izraisit hipertrofiksa kardiomiopatijaplausu tuska un vai pleiras efuzija
56
Kas var attistities kakiem ar hipertrofo kardiomiopatijusedlu trombs
57
Dilatacijas kardiomiopatijaParasti kā biventrikulāra dilatācija
58
Dilatacijas kardiomiopatijaSaistīta ar samazinātu sistolisko funkciju, aritmijām, sastrēguma sirds mazspējas attīstību, pēkšņu nāvi.
59
Kam raksturiga dilatacijas kardiomiopatijasuniem, liellopiem, kakiem
60
DCM suniem makroskopiskisirds apaļa, kameru tilpums palielināts, ar palielinātām AV atverēm, papilārie muskuļi var būt plakani, atrofiski.
61
DCM suņiem histologiskiplānas, viļņainas muskuļšķiedras, tauku infiltrācija vai kardiomiocītu nekroze, infarkti, fibroze, miocītu vakuolizācija, un koronāro artēriju hiperplāzija. Miocīti attālināti viens no otra ar tušu telpu (tūskas šķidrums), un nelielā daudzumā iekaisuma šūnu infiltrātiem.
62
DCM liellopiem histologiskinekroze, kardiomiocītu zudums un aizvietošana ar fibroziem saistaudiem (fibrozi), tauku šūnām.
63
DCM liellopiem makroskopiskiliela sirds ar kambaru izplešanos (parasti abi).
64
Sirds mazspejas pazimes DCM liellopiemhidroperikards, hidrotoraks, ascits, plausu tuska, aknu, liesas asins staze
65
Kas var sekot pèc endomiokardarestriktīvà kardiomiopatija
66
Pie ka noved restriktiva kardiomiopatijadiastoliskas mazspejas
67
Ar ko raksturojas restriktiva kardiomiopatijasamazinātu miokarda elastību izstiepties
68
Restriktivas kardiomiopatijas celoniSekundāri pie asiņu turbulences kambaros;, Seko pēc endomiokardīta;, Iedzimta endokardiāla fibroelastoze
69
Restriktiva kardiomiopatija makroskopiskiizteikta endokarda uzbiezināšanās, kreisā priekškambara palielinasanas ka rezultats asinu traucetai iepludei kambari, kreisais kambaris ir uzbiezinats, tilpums var but samazinats
70
Restriktīvā kardiomiopātija histologiskifibrozo saistaudu pavedieni miokardā; ja ir skarts arī endokards, tad smaga endokarda fibroze un granulācijas audu saviešanās, tuvumā esošajā miokardā var būt histiocītu, limfocītu, plazmas šūnu infiltrāti.
71
Aritmogēnā labā kambara kardiomiopātija celoniautosomali genu defekti
72
Aritmogēnā labā kambara kardiomiopātijaRaksturojās ar kambaru aritmiju, pamatā saistībā ar Hisa kūlīša kreisās kājiņas blokādi.
73
Aritmogēnā labā kambara kardiomiopātija makroskopiskipalielinats sirds labais kambaris
74
Aritmogēnā labā kambara kardiomiopātija histologiskilabā kambara kardiomiocītu vietas aizvietotas ar tauku šūnām un fibroziem saistaudiem.
75
Sekundaru kardiomiopatiju var izraisittaurīna trūkums kaķiem, karnitīna trūkums suņiem
76
Miokarda lipofuscinoze makroskopiskassirds brūna; dzīvniekiem ar kaheksiju – arī miokarda atrofija, epikarda tauku serozā atrofija.
77
Miokarda lipofuscinoze histologiskidzelteni brūnu granulu sakopojumi pie miocītu kodola (membranozu un amorfu struktūru atlieku («reziduālo ķermenīšu») intralizosomāla akumulācija).
78
Miokarda taukainā deģenerācijalipīda pilienu akumulācijas sirds miocītu sarkoplazmā.
79
Kas var izraisīt miokarda taukaino değenerācijusmaga anēmija, toksēmija, vara deficìts
80
Miokarda taukainā deģenerācija makroskopiskimiokardam dzeltenīga nokrāsa.
81
Miokarda taukainā deģenerācija histologiskiskartajiem miocītiem dažāda izmēra pilieni, kas redzami kā tukšas vakuolas parafīna bloku griezumos (H&E krāsojums)
82
Miokarda miocitolīzemiofibrillu izšķīšana dažādās smaguma pakāpēs.
83
Miokarda miocitolīze cēloņifurazolidona kardiotoksicitāte putniem, K deficīts žurkām
84
Miocitolīze irsubletāla
85
Miokarda miocitolīzeskartajām muskuļu šķiedrām ir gaiši eozinofīla sarkoplazma un šķērssvītrojums zudis.
86
Miokarda hidropiskā deģenerācijasirds miocīti ir pietūkuši ar gaišu sarkoplazmu un vakuolizāciju.
87
Miokarda hidropiskā deģenerācijaPlaša kardiomiocītu sarkoplazmas vakuolizācija.
88
Miokarda hidropiskā deģenerācija celoņiilgstoša antraciklīnu lietošana
89
Pie kā var novest miokarda hidropiskā değenerācijasirds dilatācija, ascits, hroniska asins staze organos
90
Miokarda tauku infiltrācijaPalielināts tauku šūnu (lipocītu) daudzums starp miokarda šķiedrām.
91
Miokarda tauku infiltrācija histologiskimiokardā neregulāri slāņi ar tauku šūnu infiltrātiem starp normālām sirds muskuļa šķiedrām.
92
Miokarda apoptoze attistasliela daudzuma brīvo radikāļu gadījumos.
93
parasti pavada iekaisuma reakcija un tālāk seko fibroze.nekroze
94
Miokarda nekroze celoniselena un e vit trukums, toksikozes, cns ievainojumi un traumas, isemija, iekaisums, neoplazijas
95
Baltmuskulu slimibu izraisae vit un selena trukums
96
E vit un selena trukums uztura miopatijas gadijuma skargan sirds gan skeleta musk
97
Selēnsbūtisks antioksidantu selenoproteīnu elements
98
E vitaminsantioksidants, kas atrodas šūnas apvalku lipīdu slānī.
99
No ka e vit un selens aizsarga sunu membranubrīvo radikāļu radītiem bojājumiem.
100
Ko izraisa brivo radikalu bojajums e vit un selena gadijumacelulārās integritātes zudumu un šūnas bojājumu.