Question
Liels ksenobiotiku daudzums izraisa
Question
hroniskas slimības, portosistēmiskā šunts.
Question
Centrilobulāra hepatocītu atrofija
Question
pieaug spiediens žultsvados, ja traucēta to caurejamība; aknas nospiež apkārtējie orgāni
Question
Multifokāla (perēkļveida) aknu degeneracija un nekroze
Question
Aknu degeneracija un nekroze ap centrālo vēnu, visjutīgākā uz hipoksijas radītām patoloģiskām izmaiņām.
Question
Centrilobularu degeneraciju un nekrozi izraisa
Question
tikai vienā malā ap centrālo malu (acinusa vienā stūrī).
Question
Paracentrali/periacinari etiologija
Question
starp centrilobulāro un periportālo zonu
aknas aizkunga dz
Score
0 / 10
Correct rate
0%
Correct: 0
Incorrect: 0
Unanswered: 10
Question list
1
Liels ksenobiotiku daudzums izraisahepatocelularo hipertrofiju
2
hroniskas slimības, portosistēmiskā šunts.Vispārēja/ difūza aknu atrofija
3
Centrilobulāra hepatocītu atrofijahroniska asins stāze aknās sirds labās puses mazspējas dēļ
4
pieaug spiediens žultsvados, ja traucēta to caurejamība; aknas nospiež apkārtējie orgānilokāla aknu atrofija
5
Multifokāla (perēkļveida) aknu degeneracija un nekrozeirstošas konsistences perēkļi aknu parenhīmā bāli pelēcīgu, retāk tumši sarkanu punktiņu vai plankumu veidā (parasti <1mm– dažu mm diametrā).
6
Aknu degeneracija un nekroze ap centrālo vēnu, visjutīgākā uz hipoksijas radītām patoloģiskām izmaiņām.centrilobulara
7
Centrilobularu degeneraciju un nekrozi izraisalabas puses sirds mazspeja
8
tikai vienā malā ap centrālo malu (acinusa vienā stūrī).paracentrali
9
Paracentrali/periacinari etiologijatoksīni ar bioaktivizāciju, smaga akūta anēmija, sākums centrilobulārai izplatībai.
10
starp centrilobulāro un periportālo zonuvideja zona
11
Videja zona etiologijacūkām un zirgiem aflatoksikoze, kaķiem saindēšanās ar heksahlorīdu;
12
portālajā apvidū, ap aknu triādi, visjutīgākā uz toksīnu iedarbību.periportali
13
Periportali etiologijadažādi toksīni, piem., saindēšanās ar fosforu.
14
nekrozes saplūšana no centrālas uz centrālu, no portālas uz portālu un no centrālas uz portālusavienojosa
15
Savienojosa etiologijaatkārtotu/ ilgstošu bojājumu attīstība.
16
Panobulara/ difuza etiologijadažādi faktori, kas rada smagus audu bojājumus.
17
hepatocītu citoplazmas uzbriešanaAknu hidropiskā deģenerācija
18
Aknu hidropiskas degeneracijas celonitoksini, hipoksija, vielmainas traucejumi, holestaze
19
triglicerīdu, holesterīna, fosfolipīdu izgulsnēšanās hepatocītu citoplazmā tauku pilienu/ lodīšu veidā.aknu lipidoze
20
Ketozes gadijuma var attistitiesaknu lipidoze
21
Aknu lipidoze morfologiskiaknas dzeltenas, iedzeltenas, oranžas, pelēcīgi dzeltenas, audu zīmējums zudis, malas noapaļotas, irdena konsistence.
22
Aknu glikogenozi var izraisitcukura diabets, hiperadrenokorticisms, glikokortikoidu terapija, glikogena akumulacijas slimiba
23
aknas palielinātas, gaiši dzeltenbrūnas. Histoloģiski hepatocītu citoplazmā vakuolas. Sākumā izmaiņu izplatība ir daiviņu vidējā zonā, vēlāk pārņem visu aknu daiviņu, var būt multifokāli, nelieli neitrofīlo leikocītu infiltrāti un nekrozes perēkļi.aknu glikogeneze
24
Kušinga sindroms var izraisitaknu glikogenezi
25
hroniskas, audu destruktīvas slimības, plasmocitomas; iedzimta dažām suņu šķirnēm.aknu amiloidoze
26
Aknu amiloidozeaknas gaišas, palielinātas, ar noapaļotām malām, histoloģiski perisinusoidālajā telpā homogēns, eozinofīls materiāls.
27
raksturīga veciem dzīvniekiem (!kaķiem) aknu acinusu perifērijā. Histoloģiski rūsgani graudiņi;lipofuscina izgulsnesanas
28
Melanina izgulsnesanasraksturīga jēriem, cūkām kā >2cm zili – melni plankumi aknu stromā un parenhīmā zem aknu kapsulas. Histoloģiski melni graudiņi;
29
raksturīga hemolītisko anēmiju, vara deficīta anēmiju, kaheksijas gadījumos vai centrilobulāri (periacināri) hroniskas asins stāzes gadījumā, lokālu asiņojumu vietās. Histoloģiski tumši brūni/ brūni graudiņi;hemosiderina izgulsnesanas
30
Žults pigmenta bilirubina izgulsnesanasraksturīga žultsvadu obstrukcijas gadījumā. Histoloģiski žults kapilāri kļūst saskatāmi, jo ir pildīti ar dzelteni zaļu homogēnu masu, šūnu citoplazmā izgulsnējas olīvu zaļi graudiņi.
31
Hematina izgulsnesanasparazītu radīts pigments.
32
aknu lipidoze
33
aknu glikogenoze
34
aizkuņģa dziedzera fragmenti kuņģa, zarnu sienā, liesā, aknās, apzarnīaizkunga dziedzera ektopija
35
saistaudu saviešanās, kaķiem bieži attīstās kopā ar holangītu.hronsiks pankreatits
36
Aizkunga dziedzeri novero hemoragijas, leikocitu infiltraciju, koagulacijas nekrozes pereklus fibrinozu eksudatu interlobularajos audosakuts pankreatits
37
Aizkunga dziedzerim ir izmainita forma, atrofisks, nodulars, fibroze ar apkartejo audu saaugumiemhronisks pankreatits
38
Sekundaru cukura diabetu var izraisithronisks pankreatits
39
aizkuņģa dziedzeru akmeņu veidošanāsPancreolithiasis
40
multipli, dažāda izmēra, gludi mezgliņi, kas var būt nedaudz blīvāki kā normālā parenhīma.aizkunga dziedzera hiperplazija
41
aizkunga dziedzera hiperplazija
42
pankreolitaze
43
hronisks pankreatits
44
akuts pankreatits
45
akuts pankreatits
46
aizkunga dziedzera hipoplazija
47
A (α) šūnassintezē glikagonu (insulīna antagonists, kas paaugstina glikozes līmeni asinīs). Tas veicina aknās glikogenolīzi (glikogēna noārdīšanos) un glikoneoģenēzi;
48
B (β) šūnassintezē insulīnu (samazina glikozes līmeni asinīs), kas veicina gliko-, lipo- un proteinoģenēzi;
49
stimulē kuņģa galvenās šūnas, mazina žults, aizkuņģa dziedzera sekrēciju un zarnu motilitāti.F sunas
50
D sunassintezē somatostatīnu, kas kavē insulīna un glikagona sekrēciju
51
Neoplazijas izraisasekundaru cukara diabetu
52
Sekundaru cukura diabetu izraisaHiperadrenokorticisms, hiperaldosteronisms, hipertireoidisms
53
hipofīzes audzēja sintezētais somatotropīns, kas mazina mērķšūnu jutīgumu uz insulīnu izraisasekundaru cukura diabetu
54
Sekundaru cukura diabetu var izraisitpankreatits
55
Insulina atkarigais cukura diabetspirma tipa cukura diabets
56
Langerhansa saliņu (!B šūnu) destrukcija un insulīna sekrēcijas traucējumi izraisapirma tipa cukura diabetu
57
Pirmā tipa cukura diabētsātra attīstība (nedēļas – mēneši) un smaga norise ar letālu iznākumu ketoacidozes dēļ, ja netiek savlaicīgi sniegta insulīna terapija.
58
Otra tipa cukura diabetsInsulīna neatkarīgais cukura diabēts.
59
Somatotropina daudzuma izmainas var raditotra tipa cukura diabetu
60
Otrā tipa cukura diabētsInsulīna daudzums organismā neatbilst nepieciešamajam (var būt zems, augsts, neizmainīts).
61
aizkuņģa dziedzera saliņu disfunkcijaotra tipa cukura diabets
62
Cukura diabēta radītās komlikācijasdiabetiska ketoacidoze, katarakta, neiropatija, aknu lipidoze un ciroze
63
insulīna trūkums rada brīvo taukskābju izdalīšanos no taukaudiem, kuras aknās tiek pārveidotas par ketonvielām, izraisot acidozi un ketonūriju ar osmotisko diurēzi un dehidratācijucukura diabeta radita komplikacija
64
Aknu lipidoze, hiperglikemija pastiprinata apetite pu/pd var liecinat parcukura diabetu
65
ražo insulīnu, izraisot hipoglikēmiju, kas izpaužas kā nespēks un CNS darbības traucējumi.insulinoma
66
Langerhansa saliņu ne-B šūnu audzējiglikagonoma
67
Aknu abscesu veidosanos var izraisitneitrofilais holangits
68
Iekaisumu parasti pavada žultsvadu proliferācija, lielāko žultsvadu bojājumi, aknu vai žults fibroze un intrahepatiskā holestāze.limfocitars holangits
69
Limfocitarais holangits biezi sastopamskakiem
70
Raksturīgi žultsvadu epitēlija nekroze.destruktivais holangits
71
DestruktivaisholangitsIekaisums bieži atrodas ap bojātiem žults vadiem un izplešas gar žultsvadiem ārpus portālā apvidus. Var būt pigmentēti makrofāgi
72
žultsakmeņu veidošanās žults izvadceļos.cholelithiasis
73
Holeiti var izraisitspiediena nekrozi un iekaisumu
74
žultspūšļa sienas tūska un hemorāģijas.akuts virusals holescistits
75
Fibrinozs eksudatsakuts bakterials holescistits
76
Izraisa parazitihronisks bakterials holescistits
77
žults izvadu obstrukcija izraisazultspusla mukoceli
78
Zultspusla mukoceležultspūšļa gļotāda hiperplastiska, holestāze, +/- žultspūšļa plīsums.
79
Pastiprinata siekalu izvadisanaptyalisms
80
Aptyalismssmazinata siekalu izvadisana
81
siekalu uzkrāšanās vienā vai vairākos dobumos mutes un kakla mīkstajos audos.sialocele
82
Siekalu izvadu trauma var izraisitsialoceli
83
Sialoadentithissiekalu dziedzera iekaisums
84
Ko var izraisit sialolitiobstrukciju, atrofiju, iekaisumu